Ar izstādi “Uzdrošināšanās” Kara muzejā atzīmē 30 gadus kopš Helsinki ’86 akcijas

Komentāri

14. jūnijs ir ne tikai diena, kad pieminam padomju noziegumu pret mūsu tautu, bet arī godinām tos cilvēkus, kuri uzdrošinājās. Pirms 30 gadiem ar ziediem pie pieminekļa pieminēt deportāciju upurus bija pārdrošība, kas atmaksājās.

Kara muzejā trešdien, 14. jūnijā, atklāta izstāde par leģendāro cilvēktiesību grupu Helsinki ’86.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Kara muzeja trešā stāva vestibils nu atgriezies 30 gadu senā pagātnē. Tieši tik ilgs laiks apritējis kopš vienas no pārdrošākajām Atmodas akcijām, kas ievadīja Latvijas ceļu uz neatkarību. Tas bija cilvēktiesību grupas Helsinki ’86 aicinājums šai dienā pulcēties pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu Staļina deportāciju upurus. No malas visus vēroja čeka, bet arī tā nebija gatavojusies, ka atsauksies nevis desmiti vai simti, bet pat tūkstoši!

Izstāde ir nosaukta “Uzdrošināšanās”, jo neviens process nenotiek bez cilvēkiem. Un jābūt pateicīgiem šiem trim liepājniekiem Grantiņam, Biteniekam un Barisam, kuri pirmie uzdrošinājās izveidot grupu un publicēja aicinājumu doties pie pieminekļa pieminēt upurus.

Kā centrālais apskates objekts Kara muzejā nu izvietots tautas tērps. Tas pieder politieslodzītā Helsinku grupas atbalstītāja Jāņa Rožkalna sievai, kura to vēsturiskajā dienā aizdeva Evai Biteniecei. Kadri, kā Biteniece tajā stalti dodas pie pieminekļa nolikt ziedus, nu iegājuši vēsturē.

Izstādes veidotāji cer, ka savāktie materiāli neļaus aizmirst to cilvēku vārdus, kuri ar savu uzdrīkstēšanos pirmie lika pamatus Latvijas neatkarībai, bet bieži nepelnīti tiek piemirsti. Izstāde Kara muzejā apskatāma līdz gada beigām.

Ar Helsinku ’86 uzdrošināšanos sākās arī citas kustības – Vides aizsardzības klubs un Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Līdz 90. gada 4. maijā padomju važas beidzot bija kritušas.

Foto: Kara muzeja trešā stāva vestibils nu atgriezies 30 gadu senā pagātnē

Lasi vēl