Komentāri

Rīgā, Leļļu teātrī, jau drīz būs izrāde, kurā netiks ielaisti skatītāji, kas jaunāki par 16 gadiem. Ar stāstu par dēkaini Kazanovu Leļļu teātrī atgriezušās izrādes pieaugušajiem. Kazanova zināms kā brunču mednieks, bet lugas veidotāji centīšoties parādīt, ka šī leģendārā personība bija ne tikai tas.

Pirmā aina no Leļļu teātrī topošās izrādes “Kazanova” ir kā mājiens, ka skatītājam būs jābūt gatavam uz robežu nojaukšanu. Režisors un arī lugas autors Andris Kalnozols mēģinājis iedvesmoties no darba galvenā varoņa un izrādi veidot tikpat drosmīgu, kāds bija 18. gadsimta dēkainis Džakomo Kazanova. Rakstot lugu, Kalnozols devās leģendārajam venēcietim pa pēdām.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Devos Dženovu un Florenci, kur mani uzņēma kā pazudušo dēlu. Trīs dienas nodzīvoju vietējā klosterī kopā ar ubagiem un arābu “selfiju stiku” tirgoņiem,” teic režisors.

“Visās šajās vietās, kur es iegriezos jauši vai nejauši, gāju uz valsts arhīviem un meklēju materiālus par Kazanovu. Izrādījās, ka viņš patiešām tur visur bija viesojies. Tā ka viņš to Šengenu jau ieviesa, pirms tādu ieviesa,” viņš turpina.

Izrādes veidotāji vairās par Kazanovu stāstīt tikai kā par slavenu brunču mednieku, bet uzsver viņa personības daudzpusīgumu – mūža laikā viņš bijis literāts, jurists, loterijas direktors, ārsts un pat spiegs.

Ar Jaunā Rīgas teātra aktieri Ģirtu Krūmiņu galvenajā lomā šajā marionešu izrādē netiks ielaisti skatītāji, kas jaunāki par 16 gadiem. Ar šo iestudējumu Leļļu teātris gatavojas īstenot ambiciozu plānu – skatītāju rindās atgriezt pieaugušo auditoriju. Ik pa laikam teātra vēsturē iestudētas izrādes, uz kurām nākot bērni tika atstāti mājās, piemēram, Bokačo “Dekamerons” vai Hašeka “Šveiks”. Teātris apzināti vēlas mainīt priekšstatu par leļļu teātri, kā tikai bērniem domātu.

“Tā ir pilnīgi jauna niša šejienes skatītājiem, kuri varbūt neko tādu nav redzējuši. Daudziem režisoriem tā ir jauna iespēja izpausties. Mums šobrīd ir tā vēlme un doma to ilgtermiņā attīstīt,” skaidro teātra galvenais režisors Ģirts Šolis.

Pēc Kazanovas pieaugušo repertuāru papildinās vēl divi iestudējumi – Šekspīra “Romeo un Džuljeta” un Raiņa “Zelta zirgs”. Ar Raiņa lugu strādā holandiešu režisors un leļļu meistars Duda Paiva, kas mums zināmo darbu pārnesīs vietējam skatītājam vēl neredzētā vizuālā formā.

Daži no lugas varoņiem piesaistīja īpašu uzmanību. Piemēram, Melnā māte, kas simbolizē skumjas. Viņa gūst spēku no asarām, ko var savākt no cietējiem. Viņa nav ļauna ragana, bet ir daudz cilvēcīgāka. Šī antagonistiskā tēla cilvēciskošana ir tas, kas mani interesē. Tā ir katrā no mums mītošā divējādība, kas “Zelta zirgā” parādīta ar brīnišķīgu jūtīgumu. Kazanovas pirmizrāde būs skatāma maijā, bet pārējie jauniestudējumi  – rudenī.

Lasi vēl