Apvienotajiem novadiem jādomā par kopīga ģerboņa izveidi, kāds būs turpmākais novadu simbolu liktenis?

3 komentāri

Nupat oficiāli stājusies spēkā jaunā novadu reforma un ievēlēti arī jauno domju vadītāji, taču deputātiem priekšā vēl kāds svarīgs uzdevums – jāveido jaunas novadu identitātes, jo esošie vietvaru ģerboņi savu spēku nu ir zaudējuši, vēsta TV3 Ziņas.

Savs ģerbonis līdz šim bijis katram no 110 bijušajiem Latvijas novadiem, kā arī visām deviņām Latvijas reģionālajām pilsētām. Tomēr nu jau droši varam teikt – daudzi no šiem ģerboņiem palikusi vēsture, jo līdz ar novadu reformu esošajā veidolā saglabāties nevarēs.

Un to nosaka likums. Katrai novada domei, sanākot uz pirmajām sēdēm, jānobalso par visu pievienoto novadu ģerboņu anulēšanu un jādomā, ko ar jaunās pašvaldības simboliku darīt turpmāk – paturēt un lemt, ka tas būs arī apvienotā novada simbols vai uzsākt darbu pie jauna izveides.

Ramona Umblija, Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece

“Jautājums par ģerboņiem un pašvaldību heraldiku ir gana nopietns, jo ģerbonis ir jālieto gan veidlapās, gan zīmogos, kas ir oficiālais dokuments. Un, ja šajos dokumentos nav parādīts likumiem atbilstošs ģerbonis, tad tas nav spēkā esošs.”

Kā pašvaldības lems tālāk, skaidrs būs tuvākajā laikā. Līdz tam tiem ļauts izmantot mazo valsts ģerboni. Tomēr jau tagad zināms, pavisam jaunu ģerboni jāveido tām pašvaldībām, kurām mainījies arī nosaukums –  Augšdaugavas un Dienvidkurzemes novadam. Pēdējam no tiem, uzdevums īpaši sarežģīts, jo tajā apvienotas astoņas, iepriekš, patstāvīgas pašvaldības.

“Es pieļauju, ka tas būs strīdīgs, radošs un ļoti interesants. Jo mūsu lielajā Dienvidkurzemes novadā ir apvienojušās astoņas spēcīgas pašvaldības, kurā katrā ir kaut kas ļoti vērtīgs, kas ir atspoguļots gan ģerbonī, gan visās citās vērtībās,” pauda bijušā Grobiņas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pastore.

Tomēr situāciju sarežģīta arī nu jau bijušajiem novadiem, kas kļuvuši par pagastiem. Tie savus ģerboņus vēlas paturēt, tomēr Heraldikas likums to tā vienkārši neļauj, jo mainās prasības.

“Ir vairoga forma novadiem un pilsētām, bet noapaļotā apakša. Bet pagastiem ir sašaurinātā. Lai būtu atšķirība,” skaidro viņa.

Tādēļ jau tagad, lai nezaudētu savu identitāti, pirmie novadi ķērušies pie darba. Piemēram, Nīcai jau pagasta ģerbonis gatavs – bijušā novada simbols – zīļu vainags, papildināts ar jūras viļņiem.

“Mēs negribam zaudēt to, kas mums ir. To mūsu skaisto ģerboni, ko tomēr ļaudis cienā un godā, ko uzņēmēji ar lielu prieku izmanto uz savas produkcijas kā logotipu. Un tad mēs saprātam, ka jaunais novads tik drīz pie tā netiks, un mēs gribējām saglabāt nākamajām paaudzēm,” pauda Grobiņas novada sabiedrisko attiecību speciāliste.

Un par šādu soli, lai ģerbonis netiktu aizmirsts, sākuši domāt arī citi. Apzināt šādu iespēju sācis arī Rundāles pagasts.

Aigars Sietiņš, bijušā Rundāles novada izpilddirektors

“Kārtīgi jātīra… Tomēr mums šis ģerbonis ir saistīts ar nu jau arī pasaules mēroga pērli kā Rundāles pili. Mums ir šī lauva ar vairogu… Tā ir atpazīstamības zīme, un mēs gribētu palikt atpazīstami gan kā lielā Bauskas novada sastāvdaļa, gan kā Rundāles pagasts.”

Heraldikas komisijā stāsta interese par ģerboņiem šobrīd ļoti liela no visām Latvijas pusēm. Eksperte gan aicina, pirms jau sākt ģerboņus zīmēt, un tos dot vērtēt sabiedrībai, konsultēties ar viņiem.

“Jo es gribu atgādināt vēsturi. Tieši pirms 100 gadiem tika apstiprināts valsts ģerbonis, un tas gāja cauri ļoti lielām diskusijām, jo bija cilvēki, kas nesaprata heraldiskos nosacījumus, un bija cilvēki, ļoti prominenti cilvēki, kas teica, – mūsu ģerbonī vajag arklu, vai mūsu ģerbonī vajag kādu dzīvnieciņu,” pauda Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija.

Tie ģerboņi, kuri netiks atjaunoti, pavisam zudībā neies. Tos joprojām varēs izmantot suvenīros, kā arī tie tiks saglabāti ģerboņu katalogā.

3 komentāri