Aptuveni pusmiljons iedzīvotāju pakļauti zemas pensijas riskam – brīdina speciālisti

22 komentāri

Tie, kuri uzkrājumus vecumdienām atliek pensiju fondos, var būt gandarīti – pagājušajā gadā pensiju fondi ir labi pelnījuši, un pensiju kapitāls ir audzis.

Taču speciālisti brīdina, ka aptuveni pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju ir risks vecumdienās dzīvot ar ārkārtīgi mazu pensiju. Tik daudz cilvēku neveic sociālās iemaksas un nekrāj naudu arī pensiju fondos.

2017. gads noslēdzies ar labiem investīciju rezultātiem gan otrajā, gan trešajā līmenī – ienesīgums ir pat vairāk nekā 3% Ekonomisti labos rādītājus skaidro gan ar samazināto komisijas maksu par otrā pensiju līmeņa fondu pārvaldīšanu, gan uzlaboto mainīgās mainīgās komisijas aprēķinu metodiku, gan radīto iespēju investēt investēt līdz 75% pensiju fondos uzkrātā kapitāla akciju tirgū, tādējādi radot iespēju nopelnīt lielāku pensiju apmēru no jau uzkrātajiem līdzekļiem.

Kristīne Lomanovska
Latvijas komercbanku asociācijas eksperte

Ne velti aizvadītajā gadā ir radušies jauni tirgus spēlētāji un ieguldījumu fondi, arī šogad tie turpina rasties, kas rada plašākas izvēles iespējas. Tajā pašā laikā, ja raugāmies uz vidējiem uzkrātajiem aktīviem, tie joprojām ir ārkārtīgi mazi.

Lēsts, ka aptuveni pusmiljonam iedzīvotāju vidēji ir uzkrāts ap 1000 eiro. Turklāt tikpat lielai iedzīvotāju daļai ir risks vecumdienās saņemt ļoti zemu pensiju, ja netiek veiktas sociālās iemaksas vai krāts pensiju fondos. Cik liela šī pensija būtu, ekonomisti pašlaik neapņemas lēst, bet pieļauj, ka tā varētu būt līdzvērtīga pašreizējai minimālajai pensijai, kas ir daži simti eiro.

Lai situāciju uzlabotu, pirmkārt, nepieciešams apkarot ēnu ekonomiku, otrkārt, mudināt cilvēkus krāt – liela daļa par krāšanu attopas pēc 40 gadu vecuma, kad izveidot lielus uzkrājumus vairs nav iespējams.

Tiek ieteikts padarīt vieglāk pieejamu uzkrāto kapitālu, lai cilvēks regulāri var iepazīties, cik liela būtu viņa potenciālā pensija.

Dainis Gašpuitis
“SEB” bankas ekonomists

Šī redzamība par augstu vai zemu uzkrājumu būtu viens no motivatoriem. Ir skaidrs, ka būs nepieciešams lielāks spiediens no valsts puses, lai kapitāls tiktu maksāts un uzkrāts. Tiek noteikta minimālā sociālā iemaksa, kas pasargā un mazina risku, ka darbinieks saņemtu pārlieku zemu pensiju.

Tāpat tiek rosināts samazināt komisiju apmēru trešajam – brīvprātīgajam – pensiju līmenim, kas joprojām ir augsts. Kā arī atbalstīt tos privātos darba devējus, kuri iemaksā savu darbinieku 3. līmeņa pensiju fondā – pašlaik tādu ir nepilns tūkstotis.

Egils Baldzēns
Latvijas brīvo arodbiedrību savienības vadītājs

Būtu vajadzīgs stimuls darba devējiem ar likumdošanu un ar nodokļu atlaidēm, lai šīs lietas būtu plašākas un iespējamas plašākam uzņēmēju lokam.

Arodbiedrības pārstāvis arī aicina padarīt daļu pensijas pārmantojamu, ja cilvēks devies mūžībā, vēl nesasniedzis pensijas vecumu.