Aptauja: Vairums iedzīvotāju nepieciešamības gadījumā tomēr nevēršas pie psihoemocionālās veselības speciālistiem

2 komentāri
Aptauja: Vairums iedzīvotāju nepieciešamības gadījumā tomēr nevēršas pie psihoemocionālās veselības speciālistiem
IMAGO IMAGES/SCANPIX

Pēdējā gada laikā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju izjutuši nepieciešamību apmeklēt psihoterapeitu vai kādu citu psihoemocionālās veselības speciālistu, taču 77% aptaujāto ar šādu nepieciešamību tomēr nesaņēmās vai pārdomāja un nedevās vizītē speciālista, noskaidrots aptieku tīkla “Apotheka” un pētījumu uzņēmuma “Norstat” veiktajā aptaujā.

Eksperti norāda, ka sarežģījumi, kas ikdienā, darbā vai attiecībās bija jau pirms Covid-19 pandēmijas, tagad ir kļuvuši vēl izteiktāki un bieži vien kalpo kā pēdējais piliens, kas liek meklēt psihoemocionālās veselības speciālistu palīdzību un sākt risināt samilzušās problēmas.

Nepieciešamību apmeklēt psihiatru vai kādu citu psihoemocionālās veselības speciālistu visbiežāk izjutušas sievietes (33%), kamēr tikai 17% aptaujāto vīriešu norādījuši, ka arī viņi izjutuši šādu nepieciešamību. Apmeklēt psihoterapeitu vai citus psihoemocionālās veselības speciālistus visbiežāk vēlējušies respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem (51%), kā arī vecumā no 30 līdz 39 gadiem (32%).

Attālināti vai klātienē psihoemocionālās veselības speciālistus pēdējā gada laikā apmeklējuši 25% no iedzīvotājiem, kuri šai laikā bija izjutuši nepieciešamību pēc šāda speciālista apmeklējuma. Turklāt speciālistu konsultācijas 32% gadījumu apmeklējuši vīriešu, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 22%.

Psihoemocionālās veselības speciālistu konsultācijas visaktīvāk apmeklējuši respondenti vecumā no 30 līdz 39 gadiem (29%), kā arī vecumā no 20 līdz 29 un no 50 līdz 59 gadiem (24%).

Diemžēl lielākā daļa no aptaujātajiem respondentiem, kas iepriekš norādīja, ka ir izjutuši nepieciešamību, tā arī nespēja saņemties (60%) vai pārdomāja (17%), kā rezultātā nedevās pie psihiatra vai psihoemocionālās veselības speciālista, lai sāktu risināt sasāpējušos jautājumus.

Kā norāda psihoterapeits Artūrs Miksons, Covid-19 pandēmija izgaismo problēmas, kuras daudziem bija jau iepriekš, tikai tās līdz galam nebija pamanītas vai risinātas.

“Pandēmija ar tās radītajām sekām daudziem ir bijis pēdējais piliens, lai meklētu palīdzību, mēģinātu mainīt esošo situāciju un saprastu, kas un kāpēc vairs “nestrādā”. Biežākās psihoemocionālās veselības problēmas, par kurām sūdzējušies pacienti pēdējā gada laikā, ir sēras un skumjas par attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmes, hroniskas sāpes, piemēram, galvas vai muguras sāpes, ēšanas traucējumi, depresija, kā arī miega traucējumi,” stāsta psihoterapeits.

Sievietes visbiežāk vēlas atrisināt grūtības attiecībās, vīrieši – trauksmi, depresiju vai miega traucējumus. Savukārt jaunieši meklē padomus, kā pārvarēt depresiju un trauksmi, norāda Miksons.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Norstat” 2021.gada aprīlī, aptaujājot 1010 respondentus.

2 komentāri