Aptauja: pēdējā gada laikā pieaugusi sabiedrības iecietība pret kontrabandas preču iegādi

3 komentāri

Latvijas sabiedrība ir diezgan iecietīga pret kontrabandu. Vairāk nekā ceturtā daļa uzskata, ka pirkt kontrabandas preces nav nosodāmi.

Par muitas un kontrabandas problēmām runājot, eksperti aicina lietot arī nodokļu instrumentus, lai “kreiso” preču pievilcību mazinātu. Ar krimināltiesiskajām metodēm vien būšot par maz.

SKDS pētījums liecina, ka šogad kontrabandas tabakas izstrādājumus iegādājās 12% aptaujāto, nelegālo degvielu – 4%, bet kontrabandas alkoholu – 4% iedzīvotāju. Dati īpaši neatšķiras no pagājušā gada.

Toties satraucošs ir fakts, ka pēdējā gada laikā pieaugusi sabiedrības iecietība pret kontrabandas preču iegādi. Joprojām saglabājas augsts to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka kontrabandas preču iegāde nemaz (10%) vai drīzāk nav nosodāma (18%).

Arī pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš, komentējot aptaujas datus, neslēpa savu personīgo pieredzi.

“Centrāltirgū bija lielais pasākums, ar buldozeru visas būdas nošķūrēja. Cik es esmu gājis garām, saistībā ar cigarešu piedāvāšanu nekas nav mainījies! Man tās tiek piedāvātas,” norādīja Kaktiņš.

Akcīzes nodoklim Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, ir liela loma uz IKP – kopā, tie ir 13%, līdz ar to kontrabandas apkarošanas svārstības pamatīgi ietekmē valsts labklājību. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm vajadzētu koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes, kā arī radikāli nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes.

“Man neviens neiestāstīs, ka, atrodoties pie Baltkrievijas robežas, netālu no Krievijas, lai kādus spēkus lietojot, kontrabandas nebūs. Kaut vai robežu ciet aiztaisot, tas bizness ir liels. Vajag stimulēt, lai kontrabanda nav izdevīga. Akcīzes politika ir viens no instrumentiem,” saka Sauka.

Vēl kāds interesants aspekts pētījumā – cik tad ietaupa kontrabandas preču pircēji? 21% aptaujāto norādījuši, ka mēneša griezumā ietaupījuši līdz 19 eiro, 31% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20 līdz 50 eiro, bet 13% – vairāk nekā 50 eiro pēdējā mēneša laikā.

Kontrabandas preču topā arī alkohols – un ne tikai “točku” dzira, bet tā saukto augsto plauktu saturs Latvijā tiek iegādāts nelegālā veidā.

“Bieži tiek atklātas nelegālā alkohola ražotnes, kur tiek ražoti pasaules zīmoli. Nelegālā tirgus atklājumi nav tik grandiozi kā tabakas izstrādājumiem. Tiek atklāti populāri viskija brendi. Labs dzēriens! Te ir runa par uzņēmēju mēģinājumiem izvairīties no nodokļu samaksas,” norāda VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe.

Latvijā arvien populārāka kļūst elektronisko un tabaku karsējošo ierīču lietošana. Jaunākais pētījums liecina, ka pērn 32% no visām valstī iegādātajām e-cigaretēm pirktas nelegālajā tirgū. Savukārt līdz 50% beztabakas nikotīna spilventiņu iegādāti legāli, bet tiešsaistē ārpus Latvijas, tātad arī šādā veidā budžetam nauda paslīd garām.