Aptauja: pandēmijas dēļ par dzīvesvietas maiņu domājuši 35% Latvijas iedzīvotāju

4 komentāri
Aptauja: pandēmijas dēļ par dzīvesvietas maiņu domājuši 35% Latvijas iedzīvotāju
EKRĀNUZŅĒMUMS

Covid-19 pandēmijas dēļ par dzīvesvietas maiņu domājuši 35% Latvijas iedzīvotāju, aģentūrai LETA pavēstīja bankā “Citadele”, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.

Bankā minēja, ka 18% Latvijas iedzīvotāju vēlētos dzīvot privātmājā, bet 11% plašākā mājoklī, un visbiežāk tā norādījušas ģimenes ar bērniem. Savukārt 4% iedzīvotāju vēlētos dzīvot mazāk apdzīvotā vietā.

Tomēr ne visi, kuri pandēmijas laikā domājuši par dzīvesvietas maiņu, to vēlētos lielāku – 3% minējuši, ka vēlētos ekonomiskāku un kompaktāku mājokli, un būtiski biežāk to atzinuši jaunieši līdz 30 gadiem vai iedzīvotāji virs 60 gadiem.

Tāpat aptaujā secināts, ka Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji retāk domājuši par dzīvesvietas maiņu – to apsvēruši 30% Lietuvas un 20% Igaunijas iedzīvotāju, visbiežāk arī norādot, ka vēlētos privātmāju vai plašāku mājokli.

Neierobežota budžeta gadījumā mājokli priekšpilsētā izvēlētos 32% Latvijas iedzīvotāju, savukārt lauku teritorijā – 28% Latvijas iedzīvotāju. Līdzīga ir arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju izvēle – priekšpilsētā vēlētos dzīvot 28% Lietuvas un 34% Igaunijas iedzīvotāju, bet laukos attiecīgi 27% un 31%.

Pēc aptaujas datiem, dzīvesvieta pilsētas centrā vai vecpilsētā vismazāk interesē Latvijas iedzīvotājus – pilsētas centrā vai vecpilsētā vēlētos dzīvot 10%, savukārt Lietuvā un Igaunijā šādu vēlmi izteikuši pa 15% iedzīvotāju. Dzīvesvietu mikrorajonos divreiz retāk izvēlētos Igaunijas iedzīvotāji – 5%, salīdzinot ar 11% Latvijā un Lietuvā. Savukārt Lietuvas iedzīvotāji biežāk nekā citi vēlētos dzīvot mazākās pilsētās – 16%, salīdzinot ar 12% Latvijā un 9% Igaunijā.

Aptaujā 71% Igaunijas, 62% Latvijas un 47% Lietuvas iedzīvotāju norādījuši, ka, viņuprāt, visērtāk pieteikties hipotekārajam aizdevumam ir mājaslapā, internetbankā vai mobilajā lietotnē.

Bankā minēja, ka arī vēlme līgumu parakstīt elektroniski Baltijas valstu iedzīvotāju vidū būtiski atšķiras. Vairums jeb 69% Igaunijā līgumu vēlētos parakstīt elektroniski, kamēr Latvijā un Lietuvā lielākā daļa to vēlētos veikt klātienē – attiecīgi 39% un 36% būtu gatavi līgumu parakstīt elektroniski.

Aptauja veikta 2021. gada janvāra beigās. Aptauju veica pētījumu aģentūra “Norstat”, katrā Baltijas valstī aptaujājot 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
4 komentāri