Aptauja: katram piektajam Latvijas iedzīvotājam ar partneri ir grūti atklāti runāt par finansēm

0 Komentāru
Aptauja: katram piektajam Latvijas iedzīvotājam ar partneri ir grūti atklāti runāt par finansēm
Foto: pixabay.com

Gandrīz piektajai daļai jeb 18% Latvijas iedzīvotāju sagādā grūtības ar savu partneri atklāti runāt par finansēm, secināts Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” veiktajā Eiropas patērētāju maksājumu ziņojumā.

Tikmēr Lietuvā grūtības ar savu partneri atklāti runāt par finansēm izjūt vidēji 19% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 27%. Lielāku spriedzi šā jautājuma apspriešanā izjūt vīrieši jeb 20% aptaujāto, kamēr sievietes šādu atbildi sniegušas 16% gadījumu.

Saskaņā ar aptauju 19% Latvijas sieviešu un 16% vīriešu uzskata, ka partnerim(-ei) ir slikta izpratne par finanšu jautājumiem, un viņa (viņas) pieņemtie lēmumi kaitē mājsaimniecībai. Turklāt trešdaļa aptaujāto, tostarp 29% sieviešu un 33% vīriešu, atzīst, ka rēķinu un ietaupījumu pārvaldīšana uzlabotu arī savstarpējās attiecības.

“Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika

“Pozitīvu finanšu ieradumu veidošana, tostarp atklātas diskusijas par ģimenes budžetu, ir vitāli svarīgas veselīga mikroklimata radīšanai mājsaimniecībās, kā arī labvēlīgi ietekmē bērnu finanšu pratību nākotnē. Lai gan situācija pamazām uzlabojas, kā redzams, daļai sabiedrības naudas jautājumu apspriešana joprojām ir tabu tēma. Situācijā, kad kāds no partneriem zaudē darbu, tiek samazinātas darba stundas vai ģimenē ienāk mazulis, atklāta saruna un kopīgu finanšu mērķu nospraušana ir īpaši būtiska, tā palīdz disciplinēties, naudu tērēt pārdomāti un izvairīties no vēl lielākām finanšu grūtībām vai nokļūšanas neplānotās parādsaistībās.”

Tikmēr 12% sieviešu un 11% vīriešu atzīst, ka viņu personiskā finansiālā situācija ir bijusi iemesls, kāpēc izvēlējušies nepārtraukt romantiskās attiecības. Turklāt 11% aptaujāto norāda, ka finanšu jautājumi ir praktiski vienīgais strīdus avots attiecībās.

Psihoterapeits Māris Siliņš

“Finanses ir attiecību materiālais pamats, un neizbēgami par tām ir jārunā, veidojot kopīgu mājsaimniecību. Jautājums ir sarežģīts, jo saistīts ar izmaiņām ģimenes modelī. Tradicionālā patriarhālā sabiedrībā vīrietis rūpējās par finansēm, sieviete par mājas dzīvi. Šobrīd ģimenes modeļi ir dažādi, un vairumā gadījumu nav arī viena kopīga ģimenes maka. Ir divi partneri, katrs ar saviem ienākumiem, un jautājums tiek risināts projektu veidā – kurš maksā par komunālajiem maksājumiem, kurš par bērnu izglītību utt. Nauda, kas paliek pāri, tiek uzskatīta par “svēto govi”, kur katrs vēlas paturēt savu neatkarību.”

Psihoterapeits norāda, – lai sekmīgi runātu par naudu, ir jāatsakās no varas pozīcijām un diskusija jāveido, pamatojoties uz līdzvērtības principu, pat ja partneriem ienākumu apmērs nesakrīt. Jābūt gataviem dzirdēt un pieņemt atšķirīgu viedokli un to respektēt. Diskusija par finansēm ir iespējama un stabilām partnerattiecībām ļoti nepieciešama.”

Saskaņā ar “Intrum” veikto Eiropas patērētāju maksājumu ziņojumu 36% Latvijas patērētāju norādījuši, ka personīgās finanšu drošības uzlabošana kopš krīzes sākuma ir kļuvusi par vienu no galvenajām viņu prioritātēm, bet 42% apgalvo, ka ir spēruši pasākumus savu finanšu prasmju uzlabošanai, lai sagatavotos Covid-19 izraisītajai ekonomiskajai nenoteiktībai – tas ietver gan laikrakstu un žurnālu finanšu sadaļu lasīšanu (24%), gan podkāstu par personīgajām finansēm klausīšanos (9%), gan arī grāmatu lasīšanu par personīgo finanšu pārvaldīšanu (8%).

Lai izveidotu “Eiropas patērētāju maksājumu ziņojumu”, “Intrum” apkopoja datus no 24 000 patērētājiem 24 Eiropas valstīs, kas galvenokārt vai daļēji atbild par finanšu un maksājumu jautājumiem savā mājsaimniecībā. Latvijas dati balstīti uz 1 000 respondentu atbildēm, un dati reprezentē valsti atbilstoši iedzīvotāju dzimumam, vecumam un reģionam.

0 Komentāru