Aptauja: iedzīvotāji Covid-19 krīzes laikā vispozitīvāk vērtē epidemiologu rīcību

1 komentārs

Noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par Latvijas iestāžu un amatpersonu rīcību Covid-19 krīzes pārvarēšanā. Nupat veiktā aptaujā vispozitīvāko novērtējumu izpelnījušies epidemiologi. Vienlaikus izgaismojušās arī atšķirības latviski un krieviski runājošo sniegtajā vērtējumā.

No vairākām valsts iestādēm, kuras iesaistītas Covid-19 krīzes pārvarēšanā, vispozitīvāk novērtēta Slimību profilakses un kontroles centra rīcība. Kā liecina SKDS veiktā aptauja, to pozitīvi vērtē vairāk nekā 60% aptaujāto, bet negatīvi 11%. Ar 55% otra vispozitīvāk novērtētā ir Veselības ministrija. Nākamā ir valdība. Kopumā tās rīcību pozitīvi vērtē 46%, bet negatīvi – katrs piektais respondents.

Līdzīga attieksme ir arī pret amatpersonām. Iedzīvotāji visvairāk uzticas informācijai, ko par Covid-19 krīzi sniedz epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Viņa teiktajam uzticas 70% aptaujāto. Nākamais ir premjers Krišjānis Kariņš (JV). Viņam uzticas 55%, bet neuzticas 27%. Aptuveni tāda pat ir attieksme arī pret veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) teikto.

Sociologs Arnis Kaktiņš pozitīvo vērtējumu skaidro ar salīdzinoši labo Covid situāciju Latvijā.

“Tāpēc, ka Latvija visādos starptautiskajos salīdzinājumos, vismaz šīs koronavīrusa krīzes sakarā, izskatās labi, mēs redzam, ka tie atzinīgie vērtējumi ir aizstrāvojuši arī līdz politiķiem. Mēs redzam, ka salīdzinoši ļoti labi ir novērtēta veselības ministre, kas no vienas puses ir pārsteidzoši, zinot, cik viņai bija pieticīgi vērtējumi līdz krīzei, no otras puses nav pārsteidzoši. Mēs redzam, ka arī Kariņa kungs, Ministru kabinets kopumā ir novērtēts atzinīgi,” vērtē sociologs Arnis Kaktiņš

Pozitīvo vērtējumu epidemiologu rīcībai un augsto uzticību viņu teiktajam par loģisku attieksmi sauc politologs Filips Rajevskis.

“Cilvēki ir nobijušies no tā, kas notiek ar vīrusu, un šajā gadījumā, protams, ka viņi uzticas tam, ko saka cilvēki no šī dienesta un viņi ievēro to, ko viņi saka. Visi pārējie vairāk jau veido fonu. Šajā gadījumā politiķi dabū tādu kā atstarojumu no šī imidža un uzticības,” uzskata Rajevskis.

Aptaujā arī noskaidrots, ka latviski un krieviski runājošo attieksme ir atšķirīga. Lai gan arī krievvalodīgo vislielāko uzticību bauda Jurijs Perevoščikovs, Ilzei Viņķelei, kura ierindojusies otrajā vietā, uzticas vairs tikai 38% un neuzticas 41%. Bet, apsteidzot premjeru Kariņu, trešajā vietā ierindojies Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kura teiktajam uzticas 36% Latvijas krievvalodīgo respondentu.

“Viens fundamentālais iemesls, un tas arī jau ir iepriekš zināms, izriet no vienas un no otras grupas atšķirīgajām attiecībām ar valsti. Mēs zinām to, ka latviski runājošie vairāk ir tendēti neuzticēties un ir diezgan skeptiski noskaņoti, tad krieviski runājošajiem tas ir vēl, vēl izteiktāk,” norāda sociologs Kaktiņš.

Tikmēr Filips Rajevskis vērš uzmanību, ka arī krieviski runājošo vidū vislielāko uzticību bauda epidemiologs Juris Perevoščikovs.

“Tie cilvēki, kas dzīvo šeit, viņi uzticas tiem cilvēkiem, kas šeit nodarbojas ar veselību, nevis kaut kam kaut kur tālu. Tad, kad mēs nonākam politiskajā laukā, tur ir pilnīgi cita spēle. To mēs uzreiz redzam, ka tā komunikācija šajā gadījumā tomēr vēl joprojām atrodas tajā informācija laukā, kur Putins ir, tā teikt, uzvarētājs,” pauž Rajevskis.

Salīdzinot ar krievvalodīgajiem, latviski runājošie respondenti aptuveni divas reizes biežāk pauduši uzticēšanos tam, ko premjers un veselības ministres stāsta par Covid-19.