Aptauja: Bērna iepļaukāšanu, raušanu aiz matiem un uzsišanu pa dibenu par pieļaujamām uzskata 55% aptaujāto

4 komentāri
Aptauja: Bērna iepļaukāšanu, raušanu aiz matiem un uzsišanu pa dibenu par pieļaujamām uzskata 55% aptaujāto
VLADISLAVS PROŠKINS, F64

Bērna iepļaukāšanu, raušanu aiz matiem, uzsišanu pa dibenu un citas fiziskās sodīšanas formas par pieļaujamām uzskata 55% aptaujāto, liecina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Konsultatīvās nodaļas un SIA “Norstat Latvija” veiktā aptauja par sabiedrības attieksmes maiņu pret vardarbību ģimenē.

Kā aģentūru LETA informēja VBTAI, aptaujā noskaidrots, ka respondentu attieksme pret bērnu fizisku sodīšanu ir visai atšķirīga, tomēr joprojām diezgan iecietīga – nosacīti vieglākas fiziskas sodīšanas metodes, piemēram, pļauku, raušanu aiz matiem, uzsišanu pa dibenu un citas, par pieļaujamām uzskata 55% aptaujas dalībnieku, bet pēršanu ar siksnu vai citu priekšmetu pieļauj 23% respondentu.

Tajā pašā laikā pēršanu ar siksnu par vardarbību atzīst 83% respondentu, bet pļauku, raušanu aiz matiem un citas darbības – 59% aptaujas dalībnieku.

Aptauja notika tiešsaistē un tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas laikā tika noskaidrota respondentu bērnībā piedzīvotā vardarbības pieredze un viņu attieksme pret to, attieksme pret vardarbību pret bērniem kopumā, pašu ikdienas prakse bērnu audzināšanā un izmantotās audzināšanas metodes.

Tāpat arī iedzīvotāji bija aicināti pastāstīt par savu rīcību, saskaroties ar vardarbību ģimenē, kā arī dalīties savos priekšstatos par valsts iestādēm un organizācijām, kas veido atbalsta sistēmu no vardarbības ģimenē cietušiem bērniem.

Aptaujā noskaidrots, ka aizliegumi un ierobežojumi ir visbiežāk izmantotā audzināšanas metožu grupa, kas kopumā tiek akceptēta un netiek saistīta ar vardarbību pret bērnu. Šī metode tiek plaši izmantota arī pašlaik, biežāk liedzot bērniem pieeju dažādām izklaides ierīcēm.

Inspekcijā pavēstīja, ka lielākā daļa respondentu norādījusi, ka vispirms lieto pozitīvās disciplinēšanas metodes. 74% aptaujāto uzsvēruši, ka konfliktus vispirms cenšas risināt, neizmantojot sodīšanas metodes.

Otra visbiežāk aptaujā minētā audzināšanas metode ir mutiska iespaidošana – draudēšana ar sodu, to neīstenojot, kliegšana. Tomēr šī metode vienlaikus respondentu vidū tiek visai cieši saistīta arī ar nepareizu audzināšanas praksi, tostarp minot pašu bērnībā piedzīvotas lamāšanas un vārdiskas pazemošanas negatīvo ietekmi, pauda inspekcijā.

Vienlaikus 84% respondentu lamāšanu un vārdisku pazemošanu uzskata par vardarbību pret bērnu.

Kā norādīja VBTAI, aptaujas rezultāti liecina, ka bērnības pieredze tieši ietekmē respondentu uzskatus par pieņemamām audzināšanas metodēm šodien. Proti, bērnībā fizisku sodīšanu piedzīvojušie aptaujas dalībnieki biežāk pieļauj šādu metožu pielietošanu savu bērnu audzināšanā.

Kopumā 41% aptaujāto izmantojuši bērnu fiziskas sodīšanas metodes, gan norādot, ka tas notiek brīžos, kad paši zaudējuši paškontroli, jūtas noguruši un stresaini.

4 komentāri