Aptauja: Ārkārtas stāvokļa laikā puse iedzīvotāju visbiežāk jūtas satraukti

0 Komentāru
Aptauja: Ārkārtas stāvokļa laikā puse iedzīvotāju visbiežāk jūtas satraukti
AFP/SCANPIX

Visbiežāk izjustā Latvijas iedzīvotāju emocija pēdējā mēnesī ir bijusi satraukums, kas bijis dominējošā emocija 50% iedzīvotāju, noskaidrots “Apotheka” un tirgus pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā.

Kā nākamā biežāk izjustā emocija ir prieks, ko izjutusi 43% sabiedrības, un nomāktība, kas skārusi 34% respondentu. Tāpat bieži izjustas skumjas un aizkaitināmība – 32% – aptaujāto.

Visbiežāk satraukumu izjutušas sievietes – 55 %, bet vīrieši to izjutuši retāk – 45%. Tāpat satraukumu kā visbiežāk izjusto emociju norādījuši jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem – 62%.

Arī prieku visbiežāk izjutuši gados jauni cilvēki no 18 līdz 29 gadu vecumam – 62%, bet daudz retāk seniori vecumā no 60 līdz 74 gadiem – 33%. Tāpat prieku visbiežāk izjutuši cilvēki, kuru mājsaimniecībā dzīvo četri cilvēki – 50%, bet retāk tie, kuri dzīvo vieni – 27%.

Nomāktību biežāk izjutušas sievietes – 38% – nekā vīrieši – 29%, studenti – 50% – un bezdarbnieki, kuri šobrīd ir darba meklējumos – 36%, bet retāk – pensionāri – 29%.

“Apotheka” norāda, ka saskaņā ar ekspertu skaidroto cilvēkam kā sociālai būtnei jebkuras emocijas ir ļoti svarīgas, jo tādā veidā tiek reaģēts uz apkārt notiekošo. Pozitīvās emocijas, piemēram, prieks un interese rada labvēlīgu ietekmi uz cilvēku – tās paplašina redzesloku, iedvesmo, taču arī negatīvās emocijas just ir pavisam normāli, bet ir jābūt uzmanīgākiem un jāprot tās atpazīt un saprast, jo ignorētas vai apspiestas tās var negatīvi ietekmēt fizisko veselību.

Emocijas norāda uz cilvēka pamatvajadzībām un vēlmēm, un, ja tās netiek apmierinātas, izjūtam negatīvas emocijas kā skumjas, naidu, nomāktību, bailes. Jāņem vērā, ka ārkārtas situācijā dažas no cilvēka vajadzībām patiešām ir ierobežotas, piemēram, komunikācija ar līdzcilvēkiem, kas ir ļoti svarīgs aspekts, lai cilvēks justos labi, un tāpēc biežāk novērojama nomāktība vai pat dusmas.

“Katram pašam jāapzinās, ka esam atbildīgi par to, ko liekam savā prātā. Ja ikdienā šķiet, ka biežāk tiek izjustas negatīvās emocijas, jāmeklē situācijas, kas rada prieku. Tas var būt jebkas – mīļākās filmas atkārtota noskatīšanās vai pievēršanās jaunam hobijam,” skaidro Sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga.

“Apotheka” ieteiktie četri soļi, ko veikt, kad pārņem emocijas.

#1 , kam ir svarīga loma, lai stimulētu parasimpātisko nervu sistēmu, kas atbild par atslābināšanos. Derēs dažādi elpošanas vingrinājumi, kuros ir uzsvars uz garu izelpu. Piemēram, četras sekundes ieelpa un septiņas sekundes izelpa, to atkārtojot vairākas reizes. Vingrinājums jāveic vismaz divas minūtes. Divas straujas ieelpas pēc kārtas un maksimāli gara izelpa, atkārtojot trīs reizes.

#2 – rūpīgi jānovēro savas domas, fiziskās sajūtas, darbība un jāpieraksta tās. Tādā veidā emocijas tiek apzinātas, un ir iespējams tās analizēt.

#3 – pajautāt sev, ko būtu efektīvi darīt šajā brīdī, lai justos labāk.

#4 . To var sākt praktizēt, noturot uzmanību uz elpošanu – aizvērt acis un fokusēties uz degunu un elpas ievilkšanu vai krūškurvja cilāšanos. Brīdī, kad nāk dažādas domas, atkal jākoncentrējas elpošanai. Tas mazina trauksmi un trenē koncentrēšanās spējas. Nepieciešams to praktizēt vismaz 10 minūtes dienā.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Norstat”, laikā no 8. līdz 15. decembrim, aptaujājot 1010 respondentu.

0 Komentāru