Aptauja: 89% iedzīvotāju uzskata lauksaimniecību par nozīmīgu nozari Latvijas ekonomikai un eksportam

0 Komentāru
Aptauja: 89% iedzīvotāju uzskata lauksaimniecību par nozīmīgu nozari Latvijas ekonomikai un eksportam

Absolūtais Latvijas iedzīvotāju vairākums jeb 89% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lauksaimniecības joma ir nozīmīga Latvijas ekonomikai un eksportam, liecina pēc biedrības “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” pasūtījuma veiktā SKDS aptauja.

No tiem, kas uzskata, ka lauksaimniecības joma ir nozīmīga Latvijas ekonomikai un eksportam, katrs otrais jeb 55% ir pārliecināti, ka tā ir ļoti nozīmīga.

Tikai 6% iedzīvotāju šķiet, ka lauksaimniecībai Latvijā nav nozīmīgas lomas.

Par zaļu jeb dabai draudzīgu Latvijas lauksaimniecību uzskata kopumā 73% iedzīvotāju, no kuriem par ļoti zaļu to uzskata 11% un drīzāk zaļu – 63%, turpretī ne par zaļu to uzskata kopumā 20% iedzīvotāju (nemaz nav zaļa – 2%, drīzāk nav zaļa – 18%). Iedzīvotāji, kas ģimenē runā latviešu valodā, lauksaimniecības nozari biežāk uzskata par ļoti vai drīzāk nozīmīgu nekā tie, kuriem sarunvaloda ģimenē ir krievu (attiecīgi kopumā 93% un 84%). Tomēr jāuzsver, ka abās grupās absolūtais vairākums lauksaimniecību uzskata par svarīgu nozari Latvijai.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš

“Vērtējot, cik zaļa jeb dabai draudzīga lauksaimniecība ir Latvijā, vērojama interesanta tendence – tie respondenti, kas atbildēja, ka nekad netiekas ar cilvēkiem, kuri dzīvo laukos un nekad netiekas ar lauksaimniekiem, bija salīdzinoši kritiskāk noskaņoti. Tomēr arī šajās grupās vairāk nekā 60% respondentu uzskata, ka lauksaimniecība ir zaļa un videi draudzīga. Kopumā pētījuma rezultāti dod skaidru vēstījumu politikas veidotājiem – Latvijas sabiedrības vērtējumā lauksaimniecība ir ļoti svarīga nozare Latvijas tautsaimniecībai. Piedevām iedzīvotāji to novērtē kā nozīmīgu pat tajā aptaujāto grupā, kuriem ar lauksaimniecību nav nekāda tieša sakara, kas bija neliels pārsteigums.”

Saskaņā ar aptaujas datiem kopumā trīs ceturtdaļas jeb 75% iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka, lai vadītu lauksaimniecības uzņēmumu, ir nepieciešama lauksaimniecības izglītība (pilnībā piekrīt: 39%, drīzāk piekrīt: 36%), savukārt kopumā 19% iedzīvotāju tam nepiekrīt (nemaz nepiekrīt: 5%, drīzāk nepiekrīt: 14%).

“Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs norāda, ka saistībā ar Latvijas lauksaimniecības zaļumu SKDS pētījums visai objektīvi parāda situāciju lauksaimniecības nozarē.

“Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs

“Mūsu lauksaimnieki saimnieko pārdomāti un tā, lai saimniecības būtu efektīvas un videi draudzīgas ilgtermiņā. To parāda mūsu labie rādītāji gan nitrātu noteču zemajā apmērā, gan augu aizsardzības līdzekļu izmantojumā, gan pārtikas tīrības ziņā. To, ka lauksaimniecība Latvijā ir labi salāgota ar vidi, redzam, kaut vai salīdzinot mūsu lauku ainavu ar tipisko rietumeiropas ainavu. SKDS dati ir skaidri – to redz un novērtē arī mūsu iedzīvotāji. Tas gan nenozīmē, ka viss laukos ir kārtībā, un lauksaimnieki savu darbu ir padarījuši. Gluži pretēji. Ir vēl ambiciozāk jāvirzās uz to, lai precīzo laukkopību, precīzu dzīvnieku ēdināšanu un augstāku lopu labturību ieviestu pilnīgi visās saimniecībās, padarot mūsu saimniekošanu par globālu ilgtspējas piemēru.”

Zelčs, komentējot lauksaimniecības ekonomisko pienesumu valstij, atgādina, ka Latvija vairs nav agrāra valsts. “Gan skaitļi, gan sabiedriskā doma apliecina, ka lauksaimniecība ir stratēģiskas nozīmes nozare Latvijā. 40% no Latvijas eksporta veido lauksaimniecība ar mežsaimniecību. Taču ne vienmēr aizdomājamies, ka šīm nozarēm ir arī papildu pozitīvā ietekme. Līdztekus tiešajam devumam ir jāņem vērā, ka viena darba vieta lauksaimniecībā dod aptuveni 25 darba vietas saistītajās nozarēs, piemēram, transportā un loģistikā, tostarp ostās, dzelzceļa pārvadājumos, pārtikas rūpniecībā, banku sektorā, mērniecībā, grāmatvedībā, utt.,” atklāj jaunās lauksaimnieku apvienības vadītājs, norādot, ka šobrīd izstrādes stadijā ir plašs nozares ekonomiskais novērtējums, kurš parādīs nozares kopējo ietekmi uz ekonomiku, kā arī dažādo ražošanas metožu un saimniecību lielumu atšķirīgo pienesumu un ar to tiks iepazīstināta gan sabiedrība, gan lēmumpieņēmēji.

“Šobrīd Latvija ir 5. lielākā graudu eksportētājvalsts Eiropas Savienībā. Arī citās nozarēs, piemēram, piena lopkopībā saražojam krietni vairāk nekā patērējam. Uzskatām, ka ilgtermiņā būtu aizvien mazāk jāeksportē izejvielas, bet jāfokusējas uz pārstrādātu produktu eksportu ar augstu pievienotu vērtību. Nozare to saprot un dara, konsekventi realizējot vērienīgus investīciju projektus un arvien vairāk izejvielu pārstrādājot produktos. Bet pat neatkarīgi no tā – lauksaimniecības un mežsaimniecības produktus varam uzskatīt par Latvijas zeltu. Mums nav naftas, mums nav ļoti vērtīgu derīgo izrakteņu, bet mums ir mūsu zeme, mūsu meži, kas, ilgtspējīgi apsaimniekoti, ir mūsu valūta tirdzniecībā ar citām valstīm.  Naudas izteiksmē Latvijas lauksaimnieki saražo produkciju 1,4 miljardu eiro vērtībā,” uzsver Zelčs.

SKDS aptauja veikta 2020. gada septembrī, tiešajās intervijās respondentu dzīvesvietās aptaujājot 2024 iedzīvotājus visā Latvijā.

Biedrība “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” ir izveidota, lai veidotu dialogu ar sabiedrību, kliedētu dezinformāciju par nozari un atklāti runātu par moderno lauksaimniecību, kas vērsta uz ilgtspējīgu saimniekošanu. Biedrības mērķis ir publiskajā telpā izplatīt uz zinātniskiem pamatojumiem balstītu informāciju par lauksaimniecības nozari Latvijā un Eiropas Savienībā. Biedrība apvieno nozari kopīgai Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, veicinot lauksaimniecību kā ilgtspējīgu un Latvijas ekonomikai stratēģiskas nozīmes nozari.

0 Komentāru