Aptauja: 79% respondentu uzskata, ka Latvijā audzē veselīgu un uzturā droši lietojamu pārtiku

0 Komentāru
Aptauja: 79% respondentu uzskata, ka Latvijā audzē veselīgu un uzturā droši lietojamu pārtiku
VLADISLAVS PROŠKINS, F64

Pārliecinošs vairākums jeb 79% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā audzē veselīgu un uzturā droši lietojamu pārtiku, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) tīmekļvietnē visidati.lv organizēta aptauja, lai noskaidrotu kopējās zināšanas un izpratni par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

No vairāk nekā 600 aptaujātajiem respondentiem no visas Latvijas, 90% pašiem ir piemājas dārzs vai lauku saimniecība. 76% no viņiem kādreiz ir izmantojuši augu aizsardzības līdzekļus.

79% aptaujas dalībnieku uzskata, ka Latvijā tiek audzēta veselīga pārtika, kuru droši var lietot uzturā, tostarp 40% pilnībā piekrīt, 39% drīzāk piekrīt, un ka pamatota augu aizsardzības līdzekļu izmantošana ir nepieciešama, lai izaudzētu kvalitatīvu pārtiku, to skaitā 54% pilnībā piekrīt un 26% drīzāk piekrīt.

Runājot par respondentu un tuvinieku labsajūtu gadījumā, ja izmanto augu aizsardzības līdzekļus, kopumā pozitīvi noskaņoti ir 83%. Apgalvojumam, ka tie neapdraud veselību pilnībā piekrīt 54% un drīzāk piekrīt 29%.

Kopumā respondentu zināšanas vērtējamas kā labas, jo 93% spēja sniegt pareizu atbildi par to, kas Latvijā nodrošina augu aizsardzības līdzekļu aprites uzraudzību, tajā skaitā reģistrāciju, lietošanas un tirdzniecības uzraudzību un lietotāju apmācību, secinājis VAAD. Visai neliels skaits atzīmēja, ka to nodrošina Zemkopības ministrija vai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Jautāti, kas ir augu aizsardzības līdzekļi, pārliecinoši lielākā daļa spēja atbildēt, ka tie tiek izmantoti slimību, kaitēkļu un nezāļu izplatības samazināšanai. Augu aizsardzības līdzekļus aptaujātie lieto tikai galējas nepieciešamības gadījumā, kad agrotehniskās, mehāniskās, profilaktiskās un citas alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes nav devušas vēlamo rezultātu.

Respondentiem tika lūgts komentēt arī pārliecību par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un kontrolēšanu. Viņuprāt, Latvijā augu aizsardzības līdzekļu lietošana tiek stingri kontrolēta. Šim apgalvojumam pilnībā piekrīt gandrīz 45%, drīzāk piekrīt – 28% aptaujāto. Taču pārbaudot respondentu zināšanas par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, noskaidrots, ka gandrīz pusei nav zināmas detaļas par to iegādi – augu aizsardzības līdzekļus nevar iegādāties interneta veikalos no jebkuras valsts.

VAAD atgādina, ka Latvijā ir atļauts lietot tikai Eiropas Savienībā reģistrētus augu aizsardzības līdzekļus un tos var iegādāties tikai licencētās tirdzniecības vietās Latvijā. Turklāt profesionālos augu aizsardzības līdzekļus var iegādāties un lietot tikai speciāli apmācītas personas. Augu aizsardzības līdzekļus atļauts lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā, nepārsniedzot norādīto devu, kā arī ievērojot marķējuma prasības par AAL lietošanu.

Gandrīz 75% aptaujāto uzskata, ka Latvijas lauksaimniecības nozarē darbojas zinoši profesionāļi, kuri spēj integrēt un izmantot mūsdienīgus un videi nekaitīgus augu audzēšanas risinājumus.

Pievēršoties jautājumiem par integrēto augu aizsardzību, respondentiem tika lūgts izteikt viedokli, vai, viņuprāt, tā Latvijā ir ieviesta. 34% atbildēja ar “pilnībā piekrītu” un 35% ar “drīzāk piekrītu”, savukārt atlikusī trešdaļa aptaujāto apgalvojumam nepiekrīt vai nav spējīgi atbildēt zināšanu trūkuma dēļ. Integrētā augu aizsardzība ir bioloģisku, agrotehnisku, ķīmisku vai augu selekcijas (izturīgas šķirnes) pasākumu kombinēšana un šo kombināciju racionāla izmantošana, lai maksimāli samazinātu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un kaitīgo organismu populāciju uzturētu tādā līmenī, kas nerada ekonomiski būtiskus ražas bojājumus vai zudumus, atgādina VAAD.

Aicināti izteikt domas par integrētās augu aizsardzības priekšrocībām, 26% aptaujas dalībnieku uzskata, ka tā veicina domāt par saimnieciskās darbības ietekmi uz apkārtējo vidi, derīgo organismu saglabāšanu un saimniekošanu ilgtermiņā. 21% atzīst, ka integrētā augu aizsardzība samazina izlietoto augu aizsardzības līdzekļu daudzumu. Vēl 11% domā, ka integrētā saimniekošana samazina kopējos saimniecības izdevumus, savukārt 8% uzskata, ka tādā veidā var veicināt stipru un pret kaitīgo organismu “uzbrukumiem” izturīgu augu augšanu. Integrētajai augu aizsardzībai piemīt visas iepriekš minētās priekšrocības un tam piekrīt arī 34% respondentu.

Vērtējot efektīvākās augu aizsardzības metodes, pārliecinoši vadībā izvirzās uzskats, ka labākā ir ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu un alternatīvo metožu kombinācija – 27%. Taču piektā daļa jeb 20% aptaujāto par efektīvu uzskata arī agrotehnisko metodi – tas nozīmē, piemēram, augu maiņas ievērošanu, augsnes apstrādi, pret slimībām izturīgu šķirņu izvēli, ka tiek ievērots nosacījums nestādīt augus pārāk cieši, bet gan nodrošinot tiem optimālus apstākļus un kaļķojot skābas augsnes. Ja kultūraugi tiek stādīti rindās, izmantot rindstarpu kultivēšanu, lai ierobežotu nezāles.

Vēl gandrīz 18% atzīmējuši profilaktiskās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, kas vairumā gadījumu iedarbojas profilaktiski jeb netieši caur vidi, kurā atrodas gan kultūraugi, gan kaitīgie organismi, un tie esošajā biocenozē pastāvošo kārtību izmaina maz. Šie pasākumi neiznīcina kaitīgos organismus pilnībā, bet notur to savairošanos tādā līmenī, kas netraucē kultūraugu attīstībai. Piemēram, iekārtu un tehnikas tīrīšana, inficēto augu atlieku izvākšana no sējumiem/stādījumiem, kaitēkļiem piemērotu ziemošanas vietu iznīcināšana, efektīva kūtsmēslu apsaimniekošana un citus. Citu atbilžu starpā dominēja viedoklis un aicinājums vērtēt situāciju, jo konkrētām problēmām var piemeklēt konkrētus risinājumus. Būtiski ir analizēt specifiskos gadījumus un izvēlēties apstākļiem atbilstošākās metodes.

0 Komentāru