Aptauja: 70% Latvijas iedzīvotāju piedzīvo stresa radītu apetītes zudumu

4 komentāri
Aptauja: 70% Latvijas iedzīvotāju piedzīvo stresa radītu apetītes zudumu
PN/SCANPIX

Teju puse jeb 47% iedzīvotāju gada laikā jutuši apetītes zudumu, bet vairāk nekā 70% ēstgribas trūkumu saista ar emocijām un psiholoģisko stāvokli, liecina “Apotheka” un pētījumu uzņēmuma “Norstat” veiktā aptauja.

Vienlaikus 31% atzīst, ka, iespējams, arī slimošana bijusi par iemeslu apetītes trūkumam,

Pētījumā noskaidrots, ka katrs piektais (20%) Latvijas iedzīvotājs ēstgribas zudumu konstatējis pāris reizes nedēļā, bet 16% – pāris reizes mēnesī. Par apetītes trūkumu vairāk piedomā jaunāka gadagājuma cilvēki un mazāk – seniori. Piemēram, 18-24 gadu vecumā par apetītes zudumu satraucas 20%, savukārt 50–59 gadu vecumā – vien 8%.

Lai arī vairumu (74%) respondentu apetītes zudums nesatrauc, eksperti norāda, ka apetīte ir viens no rādītājiem, kas raksturo vispārējo veselības stāvokli un tās trūkumu nedrīkst ignorēt.

“Apetītes zudumam var būt vairāki iemesli – no veselības problēmām līdz psihoemocionālajam stāvoklim dažādos dzīves posmos, piemēram, laikā, kad socializēšanās iespējas ir ierobežotas vai jāgatavojas eksāmeniem. Arī aptauja parāda tendenci, ka visbiežāk apetītes trūkumu izjūt tieši studenti – divas trešdaļas studentu jutuši apetītes zudumu pāris reizes mēnesī,” saka “Apotheka” sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Viņa skaidro, ka veselībai īpaši izaicinošs ir ilgstošs apetītes zudums. Ja ēstgribas trūkumam pievienojas papildu simptomi, piemēram, reiboņi, slikta dūša, nepatīkamas sajūtas kuņģī vai sāpes vēderā, tas ir sarkanais signāls, ka jādodas pie ārsta.

Uztura speciāliste Dārta Tene norāda, ka apetītes zudumu var veicināt arī pandēmija, kas pasliktinājusi cilvēku emocionālo un garīgo veselību.

“Cilvēki mēdz satraukties par lieko svaru un priecājas, ja mājsēdes laikā izlaista kāda ēdienreize, tomēr pret apetītes trūkumu nevajadzētu izturēties vieglprātīgi. Stresa izraisītu svara zudumu nevajadzētu uztvert kā veiksmīgu iespēju notievēt, jo šajā situācijā, pirmkārt, tiek zaudēta muskuļu masa, otrkārt, pasliktinās ādas kvalitāte un, treškārt, kognitīvās funkcijas, un tikai pēc tam cilvēks zaudēs kādu tauku šūnu,” stāsta uztura speciāliste Dārta Tene.

Viņa uzsver, ka svarīgi ir vērot pašsajūtu un citus simptomus. Apetītes trūkums ilgtermiņā var atstāt negatīvas sekas, piemēram, izraisīt pilnīgu ēstgribas trūkumu jeb anoreksiju, nepietiekamu uzturvielu uzņemšanu jeb malnutrīciju, muskuļu masas zudumu, pasliktināt ādas stāvokli, radīt novājinātu imunitāti, trauksmi, depresiju un hronisku nogurumu.

Ieteikumi apetītes uzlabošanai

  • Visas dienas garumā ieteicams izvēlēties vienkāršas uzkodas (grauzdiņus, barankas, olīvas, vārītu olu, siera šķēlītes, rozīnes, žāvētas aprikozes) nelielās porcijās.
  • Vēlams iekļaut uzturā šķidru ēdienu: augļu smūtijus un biezeņus, zupas, biezzupas, jogurtu, kefīru vai paniņas.
  • Laba izvēle ir dārzeņi, augļi, ogas, jo no šiem produktiem var pagatavot pavisam vienkāršas, vieglas maltītes – grieķu salātus, tomātu šķēles ar mocarellu un bazilika lapiņām vai pašgatavotu saldējumu, sablendējot saldētus banāna gabaliņus un zemenes un tad masu vēlreiz sasaldējot saldētavā.
  • Apetīti un interesi par maltītēm var veicināt arī dažādas garšvielas un garšaugi.
  • Svarīgi uzņemt daudz šķidruma, it sevišķi – tīra ūdens (vismaz 1,5–2 l diennaktī).
  • Ja apetīte ir vāja, tad pie ziedu tējas var likt medu vai cukuru, kā arī pievienot pienu – tas palīdzēs uzņemt kaut nelielu enerģijas daudzumu.
  • Ieteicams samazināt kofeīnu saturošu (kafiju, melno un zaļo tēju, enerģijas dzērienu) patēriņu.
  • Noskaņojumu un apetīti ietekmē arī noteikti ikdienišķi rituāli. Saklāts galds un skaists galda noformējums rosina interesi par maltīti.
  • Vēlams ēst apzināti un maltītes laikā nedarīt neko citu – nolikt malā tālruni un izslēgt televizoru.
  • Ieteicams izmēģināt arvien jaunas receptes – ēdiena gatavošanas process var kļūt par veidu, kā apzināti sakārtot ēšanas paradumus

Ar ģimenes ārstu jākonsultējas obligāti, ja papildus apetītes zudumam rodas tādi simptomi kā galvas reiboņi, neskaidra redze, sāpes vai spiediens krūtīs, paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība, elpas trūkums, klepus, ģībšana, grūtības norīt ēdienu vai dzērienus, slikta dūša, straujš svara zudums, sāpes vēderā, drudzis, salšana, ilgstošs nogurums vai ilgstoši (ilgāk par divām nedēļām) nomākts garastāvoklis. Ārsts izvērtēs situāciju un pēc nepieciešamības nosūtīs veikt izmeklējumus: fizikālo izmeklēšanu, asins analīzes, krūškurvja (plaušu) rentgenu, kā arī kuņģa–zarnu trakta izmeklējumus.

Uztura speciāliste Dārta Tene

“Trauksmes un stresa ietekmē ierastās porcijas izmērs var šķist arī neiedomājami liels – ja zudusi vai mazinājusies apetīte, īpaši jārūpējas par savu emocionālo labsajūtu. Ja ķermenis izjūt diskomfortu, nevajadzētu sevi par katru cenu piespiest ēst tā, kā pirms pandēmijas. Tā vietā, lai neēstu neko vai kompensētu izlaistās ēdienreizes ar lielu porciju ēdiena vai sausu bulciņu, iesaku izvēlēties ko mazu, bet vitamīniem un minerālvielām bagātu, piemēram, grieķu jogurtu ar svaigiem augļiem vai burkānus ar humusu. Par kvantitāti būtiskāka ir ēdiena kvalitāte.”

“Apotheka” aptauju veicis pētījumu uzņēmums “Norstat” šā gada aprīlī, aptaujājot 1010 respondentu visā Latvijā.

4 komentāri