Aptauja: 62% bērnu vecāku pandēmijas dēļ izjutuši nespēju tikt galā ar lielo slodzi

0 Komentāru
Aptauja: 62% bērnu vecāku pandēmijas dēļ izjutuši nespēju tikt galā ar lielo slodzi
PN/SCANPIX

Vairums jeb 62% Latvijas bērnu vecāku norāda, ka pandēmijas dēļ izjutuši nespēju tikt galā ar lielo slodzi, liecina informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu sniedzēja ”Bite” veiktā aptauja.

Tajā pašā laikā psihoterapeits, Pusaudžu un jauniešu centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs norāda, ka šis nav laiks būt perfektiem, jo šādas ambīcijas pieaugušajiem rada vien papildu spriedzi un stresu, kas nelabvēlīgi ietekmē attiecības ģimenē. Tāpat patlaban spēja mobilizēties grūtībām ir atkarīga no atbalsta tīkla, kādu viens otram varam dot darba attiecībās un mājās.

Uz vecākiem gulstas liela atbildība, un bieži vien spriedzes apstākļos viņi paši sev uzliek papildu slogu, cenšoties ar visu tikt galā tā, kā ”labiem vecākiem” pienākas.

Vaicāti, vai ir nācies piedzīvot sajūtu, ka viņi netiek galā ar lielo slodzi, 62% atbildējuši apstiprinoši. Savukārt 24% vecāku atzīmējuši variantu ”drīzāk nē”, bet tikai 11% vecāku ir pārliecināti, ka šo apstākļu dēļ nav nācies just, ka viņi netiktu galā ar saviem pienākumiem. Tikmēr 4% vecāku atbildēja, ka nezina atbildi uz šo jautājumu.

Lai mobilizētos grūtībām, svarīgs ir atbalsta tīkls mājās un darbā

Diāna Šmite, ”Bite” mārketinga vadītāja

”Mēs ikdienā redzam, ka daudzi mūsu darbinieki, kuriem ir skolas vecuma bērni, saskaras ar papildu izaicinājumiem. Jauno mācību gadu enerģiski iesākām klātienē, taču tagad, līdztekus attālinātam darbam, jāorganizē arī attālinātas mācības bērniem. Arī dažādus ikdienas mājas darbus neviens nav atcēlis. Daudziem tā ir kā ”auksta duša”, atceroties vēl pērnā gada pieredzi. Un pati, būdama mamma, es viņus ļoti labi saprotu. Savā darbā redzam, cik grūti šādos apstākļos vecākiem nākas atrast līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi. Tāpēc mums kā uzņēmumam un darba devējam vairākiem simtiem cilvēku ir svarīgi ne vien aktualizēt šo tematu, bet arī izglītot darbiniekus par šiem aspektiem, ko arī ikdienā darām ar dažādu izglītojošu ekspertu lekciju palīdzību, virkni informatīvu materiālu un daudzām citām aktivitātēm. Spēja mobilizēties grūtībām šobrīd ir atkarīga no atbalsta tīkla, kādu varam dot gan darba attiecībās, gan mājas vidē.”

Nils Sakss Konstantinovs norāda, ka nenoteiktība un neziņa par to, kas notiks rīt, ir vienlaikus izaicinājums arī vecāku pašapziņai, cik labi viņi veic ”vecāku pienākumus”. “Tajā brīdī, kad bērnam neveicas mācībās, māja nav laikus uzkopta, darbā nevedas, pirmais, ko vecāki vaino, ir paši sevi, pieņemot – “esmu slikta mamma vai tētis”. Tas rada papildu stresu pieaugušajiem, savukārt bērni ļoti labi jūt, ja vecāki ir stresa pilni. Šādā ģimenes ekosistēmā var rasties konflikti, jo, nespējot ar visu tikt galā, vecāki “salūzt”.

Kā mazināt ikdienas stresu un spriedzi?

Nonākot attālināto mācību režīmā, vecāki ļoti bieži ieņem skolotāja lomu un nereti arī visas vecāku un bērnu sarunas ir par skolu, kas jau tā ir spriedzes “centrs” gan vecākiem, gan atvasēm. Tādēļ svarīgi, lai mājās visas sarunas nenotiek tikai par un ap skolu, bet arī par dažādām citām tēmām – piemēram, bērnu interesēm ārpus skolas un tēmām, kas viņiem šobrīd aktuālas internetā.

Tāpat vecākiem svarīgi mazināt spriedzi un stresu ne tikai sev, bet arī iemācīt to bērniem. Tādēļ vecāki var palīdzēt bērnam apgūt Pirmo psiholoģisko palīdzību, kur pieejama informācija gan par to, kā atpazīt riskus mentālajai veselībai, gan iekļautas dažādas tehnikas, kā mazināt ikdienas stresu un spriedzi.

Līdztekus tam attālināto mācību formātā būtiski arī kopīgi trenēt dažādas dzīvei svarīgas bērnu prasmes, kas parasti tiek apgūtas apmeklējot skolu klātienē. Piemēram, kopīgi ik dienu sagatavot darāmo darbu sarakstu, kā arī dienas plānu; mudināt skolēnu socializēties un sazināties ar draugiem telefoniski, vispirms apvaicājoties, kā klājas otram, un tikai tad pastāstot, kā pašam iet u.tml.

Aptauju veica “Bite” sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tā īstenota 2021. gada septembrī, aptaujājot vairāk nekā 700 Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir skolas vecuma bērni.
0 Komentāru