Aptauja: 41% Latvijas iedzīvotāju pandēmijas laikā mainījuši ikdienas ēšanas paradumus

Pievienot komentāru
Aptauja: 41% Latvijas iedzīvotāju pandēmijas laikā mainījuši ikdienas ēšanas paradumus
Foto: Publicitātes foto

Covid-19 pandēmijas ietekmē 41% no Latvijas iedzīvotājiem ir mainījuši savus līdz šim ierastos ēšanas paradumus, liecina AS “Putnu fabrika Ķekava” veiktais pētījums.

Pētījumā noskaidrots, ka cilvēki, kuri mainījuši ēšanas paradumus, 30% gadījumu izvēlas ēst mājās gatavotu ēdienu un 12% iekļauj savā ēdienkartē veselīgākus pārtikas produktus. Savukārt 6% sākuši ēst vairāk nekā pirms pandēmijas un 5% uzturā lieto vairāk dažāda veida našķu.

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 59% aptaujāto cilvēku priekšroku dod pašmāju produkcijai. Pandēmijas ietekmē patērētāju īpatsvars, kam ir svarīgi iegādāties pašmājās ražotu pārtiku, audzis par 10%.

Pētot sieviešu un vīriešu atšķirības pārtikas iegādes un ēšanas paradumu maiņā, aptaujā novērots, ka vīrieši vairāk nekā sievietes pandēmijas laikā sākuši biežāk gatavot mājās – šādam apgalvojumam piekrita trešdaļa aptaujāto vīriešu. Savukārt citas būtiskas atšķirības ēšanas paradumu izmaiņās starp dzimumiem nav vērojamas. Tā piemēram, veselīgākam uzturam pievērsās 12% vīriešu un 13% sieviešu. Tāpat vienlīdz liels skaits, 6%, ir to, kuri ārkārtas situācijas laikā izmantoja ēdienu piegādi uz mājām, kā arī biežāk ēda pusfabrikātus vai rūpnieciski apstrādātus pārtikas produktus.

Visstabilāk pie saviem līdzšinējiem ēšanas paradumiem pieturējās iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem – tā rīkojušies 70% aptaujāto. Ēšanas paradumus saglabāja ne tikai seniori, bet arī rīdzinieki, pētījums atklāj, ka Rīgas iedzīvotāji 58% gadījumu nav mainījuši savus ēšanas paradumus.

Savukārt gados jaunāki iedzīvotāji vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem tikai 43% gadījumu atzina, ka viņu ēšanas paradumi nav mainījušies. Jauniešu respondentu grupā 44% atzina, ka biežāk gatavo mājās, 22% rūpējās par veselīgāku un pārdomātāku pārtiku, vienlaikus 11% šīs auditorijas daļas ārkārtas situācijas laikā ļāvās kārdinājumam ēst vairāk un biežāk, kā arī 14% priekšroku biežāk dod neveselīgai pārtikai un dažāda veida našķiem.

Pētījuma mērķis tika veikts ar mērķi noskaidrot, vai Latvijas iedzīvotājiem Covid-19 pandēmijas ietekmē ir mainījušies pārtikas iegādes paradumi. Pētījums tika veikts 2020.gada vasarā sadarbībā ar “Snapshots” un tajā piedalījās 702 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

LETA jau ziņoja, ka “Putnu fabrika “Ķekava”” apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam, bija 75,785 miljoni eiro, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa saruka 2,1 reizi – līdz 985 940 eiro.

“Putnu fabrikas “Ķekava”” pamatkapitāls ir 18 928 084 eiro. “Putnu fabrikas “Ķekava” akciju kontrolpakete pieder Lietuvas holdingam “Linas Agro Group”, kurā ietilpst arī “Lielzeltiņi”, “Broileks”, “Cerova” un “PFK Trader”.