Apšvalks: Pacienta nāve ir ļoti smaga, bet no tā jāspēj distancēties

2 komentāri
Apšvalks: Pacienta nāve ir ļoti smaga, bet no tā jāspēj distancēties
VALDIS KAULIŅŠ

Kā ārstam saglabāt koncentrēšanās spējas krīzes situācijās? Vai to ir iespējams uztrenēt? Torakālais ķirurgs Māris Apšvalks ir vecā kaluma ārsts, kurš ir trenēts savākties, kad atvērtās cilvēka plaušās plīst artērija, un tikai viņš var ko glābt.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) torakālais ķirurgs Māris Apšvalks neizliekas labāks kāds ir un saka tieši un skaidri – mēs darījām visu lai glābtu, bet par vēlu vai arī – mūsu komanda ir pasaules klase.

Jebkuram mediķim pacienta nāve ir smaga, bet Apšvalks norāda, ka ir jāspēj no tā distancēties: “Tās ir riebīgas sajūtas, bet no tā ir jācenšas distancēties. Mums nodaļā nāves nav daudzas – gadā kādas trīs līdz sešas. Citās nodaļās šis cipars ir milzīgs, un tad ārsti tiešām ir gatavi sadegt.”

Lasi vēl – Tapis dokumentālo īsfilmu cikls ”Ārsti”, kurā ārsti parāda to, kas citiem paliek neatklāts

Ārstam ir jābūt gatavam rīkoties krīzes situācijā, un Apšvalks norāda, ka uz operāciju zāli dodas prātā paturot domu, ka kuru katru brīdi kaut kas var noiet griezi. Tā iemesla dēļ Apšvalks iespējamai vētrai sagatavojas jau iepriekš, lai spētu reaģēt nekavējoties.

Torakālie ķirurgi ir tie, kas operē tādus asinsvadus, kas plīšanas gadījumā, noved pie asiņu pilna krūkruvja. Šādās operācijās katra kļūda un katra sekunde var dārgi maksāt.

Arī dakteris norāda, ka reizēm pašam rokas ietrīcas, bet tad nākas “savākties” un rīktoties: “Ievelc elpu, rokas sāk trīcēt, nomierinies. Tu jau esi kaut ko sagrābis, saspiedis un tad jāsāk domāt, kā rīkoties tālāk.”

Bet arī mediķi ir tikai cilvēki un bieži vien pacienta nāve ir ļoti smaga. Tāpat grūti ir pārdzīvot arī smagi slimus pacientus, kuri nereti ļoti pieķeras savam dakterim.

“Tev ir jāizdara savs darbs un viss,” norāda Apšvalks.
2 komentāri