Apspriež ierosinājumu mācību stundas skolās sākt ne agrāk par deviņiem no rīta

17 komentāri
Apspriež ierosinājumu mācību stundas skolās sākt ne agrāk par deviņiem no rīta
ĢIRTS OZOLIŅŠ, F64

Kaimiņvalstī Igaunijā šobrīd top interesanta reforma. Izglītības iestādēm tiks izdots rīkojums, ka skolēniem mācību stundām jāsākas ne agrāk kā plkst.9.00. Diskusija par to iekustējusies arī Latvijā. Ir virkne argumentu gan “par”, gan “pret”.

Ieceres Igaunijā dzirdīgas ausis radušas arī Latvijā. Kaimiņvalstī plānots noteikt, ka no 2020.gada septembra mācības vispārizglītojošās skolās sāktos plkst.9.00. Iemesls, ko min Sociālo lietu ministrija – tas uzlabotu izglītības vidi skolās.

Latvijā mācību stundu sākumu nosaka katra skola pati, un to ietekmē dažādi apstākļi – skolēnu skaits, skolas lielums, atrašanās vieta un citi. Pašvaldību savienības vadītāja neuzskata, ka Latvijai vajadzētu iet Igaunijas pēdās.

Ināra Dundure
Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos

Pārcelt pa visu valsti vienoti uz deviņiem, diez vai tas būtu lietderīgi. Es domāju, ka tas būtu jāatstāj skolu ziņā.

Dundure min vairākus iemeslus, kāpēc vienots stundu sākums nedarbotos. Piemēram, ir lielās skolas, kurās, lai bērni pagūtu izstāvēt rindu un paēst, ir divi 30 minūšu starpbrīži, kas jau nozīmē, ka mācību diena pagarinās par stundu.

“Un vēl būtiska loma stundu sākumam ir vecāki, jo tam lēmumam ir jābūt kopīgi izskatītam skolu vecāku padomēs un kopā jāpieņem lēmumus, jo bieži vien vecākiem jābūt darbā. Ir pat skolas, kur var atvest ātrāk, tā ir realitāte. Mēs nevaram risinot vienu problēmu, radīt sarežģījumus citā laukā, organizējot interešu izglītību, ēdināšanu vai radīt problēmas vecākiem,” saka Dundure.

Tikmēr vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa norāda, – ir skolas, kas jau šo problēmu risina, verot durvis bērniem agrāk, ļaujot tiem spēlēties rotaļu istabā vai darboties bibliotēkā. Taču vairums mācību iestāžu tomēr nav tik pretimnākošas.

“Vajadzētu būt tā, ja skola sākas plkst.8.30, tad tā ir atvērta bērniem jau no plkst.7.00, jo vecāku dzīves ritms un darba gaitas ir ļoti, ļoti dažādas, īpaši pirmajās klasēs vai, ja bērns dzīvo tālāk no skolas, lai tam bērnam, ir kur palikt,” saka Akmentiņa-Smildziņa.

Izglītības ministrijā dažkārt ar izbrīnu raugoties uz lauku skolām, kur bērniem no rīta jau tā jāmēro ilgs ceļš, bet stundas sākas jau pēc plkst.7.00. Ministrijas ieskatā tas ir par agru, taču tā kā šis lēmums ir skolu ziņā, ietekmēt to nevarot. Taču esot iespēja normatīvajos aktos iestrādāt kādu citu noteikumu.

Līga Buceniece
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore vietniece

Mēs aicinātupašvaldībasizvērtēt, paskatīties. Ir skolas, kur mācāsmikrorajonubērni, tur droši vien stundu sākums varētu būt nedaudz agrāks, jo skolēni nebrauc uz šo skolu, līdz ar to viņiem jāceļas ļoti agri. Vienīgi mēs varētu izvērtēt, ka būtu nosakāms, ka stunda nevar sākties “agrāk kā”. Bet noteikt, cikos sākas visā valstī vienādu laiku, mūsuprāt, nav lietderīgi.

Tam, ka būtu nosakāms laiks, par cikiem agrāk nedrīkstētu sākties mācības, piekrīt arī vecāku pārstāvji.

“Lai nokļūtu skolā plkst.7.30, izrēķiniet, cikos skolās ir jāceļas! Un pasakiet vēl kāds, ka tas ir viegli un ka tas ir normāli. Mēs arī ar kolēģiem esam par šo jautājumu, es neteikšu diskutējušas, bet esam vienisprātis, ka skola nedrīkstētu sākties ātrāk par plkst.8.30, un kolēģes ir dalījušās, ka bērni pie brokastu galda aizmieg, viņi burtiski guļ,” saka Akmentiņa-Smildziņa.

Akmentiņa gan šo jautājumu iesaka skatīt kontekstā, piemēram, ar lielu mājas darbu apjomu, kas pēc stundām aizņem daudz laika, un īsos starpbrīžus, kuru laikā bērni knapi paspēj pāriet uz citu klasi. Vai jautājumu par mācību sākšanos vēlāk risinās jaunā izglītības ministre Ilga Šuplinska – maz ticams. Viņa jau izteikusies, ka šādas pārmaiņas radītu vairāk problēmu nekā ieguvumu.

17 komentāri