Komentāri
Apsardzes kuģis dosies jūrā, lai brīvē palaistu trīs Rīgas Zooloģiskā dārza roņus
Foto: LETA

Piektdien no Ventspils ostas 21. piestātnes krasta apsardzes kuģis Astra dosies jūrā, lai aptuveni 15 jūdzes no krasta atlaistu dabā trīs Rīgas Zooloģiskajā dārzā izaugušos pelēkos roņus, informēja zoodārza informācijas dienestā.

Ikvienam iespējams ieteikt vārdus roņiem sociālā tīkla Twitter kontā Ventspilslv, izmantojot mirkļbirku #roņidabā, vai portālā Ventspils.lv komentāros pie ziņas par roņiem. Vārdu ieteicējiem jānorāda savs vārds, uzvārds un kontaktinformācija. Tā roņi varēs nonākt jūrā ar skanīgiem vārdiem.

Tie, kuru ieteiktie ronīšu vārdi tiks izvēlēti, iegūs ielūgumus divām personām ronēnu cienīgai atpūtai – ūdens prieku baudīšanai Ventspils Pludmales akvaparkā. Savukārt no visiem vārdu ieteicējiem tiks izlozēts viens, kas iegūs ģimenes biļeti Rīgas Zooloģiskā dārza apmeklējumam.

Kā norādījuši Zooloģiskā dārza darbinieki, nelaimē nokļuvušo ronēnu stāsts atkārtojas katru pavasari, īpaši pēc siltas ziemas, kāda bija šī. Arī šogad Rīgas Zooloģiskajā dārzā marta beigās un aprīlī nogādāti desmit ronēni – deviņi pelēko roņu mazuļi un viens pogainā sīkroņa mazulis. Diemžēl vairākus ronēnus bija sakoduši pludmalē nepieskatīti suņi, un četrus, kuri bija pārāk novārguši un savainoti, izglābt neizdevās. Pogainā sīkroņa mazulim mājvieta atradās Polijā, Lodzas Zooloģiskajā dārzā, bet trim pelēkajiem ronēniem mājvieta atrasta okeanārijos Dienvidkorejā, kurp tie dosies rudens pusē. Pērn izaudzinātais pelēkais ronis Pīters un vēl divi šī pavasara izbarotie pelēkie ronēni, kuru svars nu pieaudzis līdz 40 kilogramiem, gatavi no Ventspils doties iekarot Baltijas jūras plašumus un atgriezties dzimtajā pusē Igaunijas salu piekrastē.

Ar nelaimē nokļuvušu vai arī nepamatoti liedagā savāktu roņu mazuļu izbarošanu Rīgas Zooloģiskā dārza speciālisti nodarbojas jau daudzus gadus, un zoodārza “audzēkņiem” mājvietas atrastas gan Ķīnas un Japānas, gan Francijas un Polijas, gan Lietuvas un Igaunijas zoodārzos un okeanārijos. Vairāk nekā desmit pelēkie roņi pēc atpazīšanas zīmes iestiprināšanas pleznā atlaisti jūrā.

Atšķirībā no vairuma dzīvnieku mazuļu līdz 30-40 kilogramus uzbarotam pelēkajam ronēnam ir pietiekošas tauku rezerves, lai tas varētu pat pilnībā bez ēšanas izdzīvot vairākas nedēļas. Zinātniskie pētījumi parāda, ka parasti gan ronēns iemācās ķert zivis ātrāk, un vienīgās rūpes ir, lai tas neiekļūst piekrastes zvejnieku tīklos vai nesāk meklēt draugus atpūtnieku vidū liedagā. Tāpēc roņu izlaišana notiek attālu no krasta.

Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas. Pelēkais ronis un pogainais sīkronis Latvijas piekrastē uzskatāmi par samērā bieži sastopamiem, bet plankumainais ronis manīts ļoti reti. Mazuļi roņiem parasti dzimst martā vai aprīļa sākumā. Ierastās pelēko roņu dzemdību vietas ir Igaunijā, uz Sāmsalas apkaimes mazo saliņu piekrastes ledus, savukārt pogainie sīkroņi pārsvarā dzimst uz Pērnavas līča ledus vai liedagā.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl