Aprit septiņi gadi pēc Zolitūdes traģēdijas; gandrīz puse VUGD autocisternu ir vecākas par 20 gadiem

10 komentāri

Nedēļas nogalē apritēja septiņi gadi kopš lielākās traģēdijas atjaunotās Latvijas vēsturē – Zolitūdes traģēdijas -, un šonedēļ īpašā rubrikā “900 sekundes” skaidro jau notikušās vai nepieciešamās pārmaiņas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbā šo gadu laikā, piemēram, gandrīz puse no visām VUGD autocisternām ir vecākas par 20 gadiem, vēsta TV3 ziņu raidījums “900 sekundes”.

Majors Pēteris Lunts VUGD dienē jau trešajā paaudzē. Viņš izrāda šauro garāžu, kur autoatslēdznieki labo ugunsdzēsēju automašīnas. Šeit modernā tehnika, kas arī ir VUGD rīcībā, nemaz nevarētu iebraukt – garāža būvēta Otrā pasaules kara laikā.

“Esam spiesti remontēt padomju laika tehniku, jo mums ir nepieciešamas autocisternas. Šobrīd to skaits ir nepietiekams. 40% no tām ekspluatācijā ir ilgāk nekā 20 gadus. Jaunu automobiļu nav tik daudz, tāpēc joprojām remontējam šos te vecos,” atzīst VUGD Tehniskā dienesta pārvaldes pārstāvis Pēteris Lunts.

Piemēram, kāds “Zils” ir 27 gadus vecs. Sākumā tas izmantots galvaspilsētā, pēc tam – Saldū, tagad atkal tas atgriezies Rīgā. Šobrīd to labo – salūzis dzinējs. Pēc remonta ar to brauks ugunsdzēsēji no Bulduru daļas. Kāpēc? Tāpēc. ka viņu garāžā var iebraukt tikai šādas markas autocisterna – mūsdienīgāka un modernāka šaurajā garāžā iebraukt nemaz nevar.

VUGD Tehniskā dienesta pārvaldes pārstāvis

“Savu garāžas gabarītu dēļ var iebraukt iekšā tikai padomju laika tehnika. Ir problēmas ekspluatācijā šiem automobiļiem. Viņi ātrumu attīsta daudz lēnāk nekā mūsdienu moderns auto. Tad, kad attīsta ātrumu, tad rodas citu veidu problēmas: dzinējs pārkarst, citi defekti “nāk” ārā. Nav garantijas, ja šo auto remontēsim, viņam diezgan ātri neparādīsies atkal jauns defekts.”

Sižetā redzamais 27 gadus vecais “Zils” nav vecākais starp saviem “kolēģiem” VUGD šobrīd kalpo arī automobilis, kura izlaiduma gads ir 1970. Arī tas piedalās cilvēku glābšanā. Šis auto arī izgājis tehnisko apskati, bet uz izsaukumiem ar to brauc ugunsdzēsēji glābēji pat bez drošības jostām, jo padomju laikā to nemaz nav bijis.

Vēl viena būtiska problēma – VUGD darbiniekiem joprojām ir mazas algas, tāpēc bieži vien ugunsdzēsēji glābēji spiesti apvienot vairākus darbus tajās dienās, kad viņiem būtu jāatpūšas. Nereti viņi strādā arī celtniecībā, autoservisos, par uzņēmējiem, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā un vēl daudz kur citur.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš

“Meklē iespēju piepelnīties divos, trijos darbos strādājot, lai uzturētu savu ģimeni un apmierinātu savas ģimenes finansiālās vajadzības. Tā nav normāla situācija! Jo glābējiem pēc dežūras būtu jāatpūšas, jākrāj spēki jaunai dežūrai, lai nesanāk tā, ka cilvēki uz pamatdarbu atnāk atpūsties tikai tāpēc, ka viņš ir noguris no otrajiem, trešajiem darbiem. Tas sarežģī šo situāciju. Ir neuzmanība, ir nelaimes gadījumi darbā. Palielinās pie mums to skaits.”

Piemēram, ugunsdzēsējs glābējs, virsnieks, uz rokas vidēji saņem 970 eiro, bet ugunsdzēsējs glābējs, autovadītājs – 698 eiro. Vai tas var būt konkurētspējīgs atalgojums cilvēkiem, kuri glābj dzīvības?