Aprit 165. gadi kopš Rīgā piedzima Latvijas pirmais Nobela prēmijas laureāts

1 komentārs
Aprit 165. gadi kopš Rīgā piedzima Latvijas pirmais Nobela prēmijas laureāts

Turpinot sižetu sēriju ”Lepni Latvijā”, TV3 Ziņas Zinību dienā vēlējās atgādināt, ka Latvijai ir arī savs Nobela prēmijas laureāts – vācbaltu zinātnieks, viens no modernās ķīmijas zinātnes tēviem Vilhelms Ostvalds.

Viņa idejas vēl mūsdienās tiek mācītas visiem skolēniem.

Ostvalds piedzima un bērnību pavadīja Maskavas forštatē, mājā, kuru vēlāk nojauca, lai strauji augošajā Rīgā uzbūvētu dzelzceļu. Kā jau ģēnijs, interesi par zinātni viņš izrādīja jau no pašas bērnības.

Vēlāk Tērbatā viņš bija labs students un viņa mācībspēks, viņa profesors, pie kura viņš mācījās, profesors Šmits, saredzēja, ka tā kādreiz būs pirmā lieluma zvaigzne, un, kad Rīgā 1881. gadā atbrīvojās profesora vieta, Šmits rīdziniekiem ieteica – ņemiet Ostvaldu, stāsta RTU profesore un Inženierzinātņu vēstures pētniecības centra pārstāve Alīda Zigmunde.

“Viņš faktiski strādāja Rīgā no 1881. līdz 1887.gadam. Tie ir 80. gadi, kad jau ir jūtama rusifikācija. Ostvalds krievu valodā bija kārtojis eksāmenu. Taču tā nebija noteikti no tām valodām, kurā viņš vēlējās docēt,” turpina Zigmunde.

Tādēļ Ostvalds pārcēlās uz Leipcigu, kur viņam piedāvāja profesora vietu. Kā agri kļuva par profesoru, tāpat Ostvalds ļoti agri – 53 gadu vecumā – aizgāja pensijā. Nobela balvu viņam piešķīra vēl trīs gadus vēlāk – 1909. gadā. Kur tieši – Rīgā, Leipcigā vai varbūt pat jau Tērbatā viņš prēmiju nopelnījis – to noteikt ir grūti.

Kas tad bija Nobela prēmijas cienīgais atklājums – to izstāstīt nezinātniskā valodā ir grūti. Ostvalds pasaulē ir zināms, kā viens no fizikālās ķīmijas tēviem. Bet fizikālā ķīmija, citiem vārdiem, ir pieeja vielu pētīšanai ar fizikas un matemātikas metodēm.

“Joprojām tiek lietots Ostvalda piknometrs, Ostvalda viskozimetrs, un, principā, arī pipete viena saucas Ostvalda vārdā. Viņam pieder ļoti nozīmīgs patents par amonjaka oksidēšanu, ko pēc tam var lietot slāpekļskābes ieguvē. Un, principā, tā mēs sakām, Ostvalda slāpekļskābes sintēzes metode,” uzskaita RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns Māris Turks.

Ostvalds arī ieviesa ķīmijā mola jeb vielas molekulārās masas terminu. Un, vēl būdams Rīgā, viņš dibināja zinātnisko žurnālu “Zeitschrift fūr fisikalische Chemie”, kurš iznāk vēl šobaltdien.

Pēc došanās pensijā viņš pievērsās sabiedriskajai dzīvei un filosofijai, bija pacifists, centās atrast veidus, kā padarīt karu neiespējamu.