Aprit 100 gadu, kopš Latvijā dibinātas dzimtsarakstu nodaļas

0 Komentāru

Šī diena ir īpaša visiem tiem cilvēkiem, kuri reģistrē bērnu dzimšanu, laulības un arī izsniedz miršanas apliecības. Runa ir par dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem, kuri jau 100 gadus nodrošina minētās svarīgās funkcijas visā Latvijā.

Operdziedātāju Miervaldi Jenču ne mazāk cilvēku pazīst arī kā laulību ceremoniju vadītāju.

“Jā, es no sākuma biju pieaicināts mākslinieks uz dažām reizēm,” Jenčs atceras, ka vispirms laulību ceremonijās piedalījās savu muzikālo dotību dēļ. Taču jau vēlāk, kas bija aptuveni pirms 15 gadiem, pirmā šīs nodaļas vadītāja Daina Plēsuma viņu uzaicināja jau uz pastāvīgu darbu.

“Viņai bija tāds prototips, viņa gribēja, lai būtu mājnieks, kādi bija Latvijas laikā – kāzu vadītājs. Un gribēja, lai būtu tāds spēcīgs vīrs, lai nebūtu tikai tīri aktieris, lai būtu ko teikt,” stāsta Jenčs.

Jenča dzimtsarakstu nodaļas lepnums ir viesu grāmatas, kur ir saglabātas atmiņas par sudrabkāzu, zelta kāzu un arī dimanta kāzu ceremonijām.

“Man likās ārkārtīgi interesanti būtu strādāt tādā iestādē,” par sākotnējo iemeslu, kāpēc jau teju četrdesmit gadu ir pavadīti šajā dzimtsarakstu nodaļā, stāsta Irēna Dīķe. Irēna pati bija izskolojusies par matemātikas skolotāju, taču izvēlējās strādāt šajā dzimtsarakstu nodaļā, kur bija jāapgūst jurista profesija, bet, pirmkārt, jāprot labi rakstīt ar roku.

Daudzajos darba gados pavadītajā laikā spilgtā atmiņā palikušas tās reizes, kad līgavas teiktais ”nē” vai kāds cits iemesls licis pārtraukt laulību ceremoniju.

“Vienreiz pateica ”nē” līgava, vienā situācijā nākamā sieva atturējās, jo līgavainis bija gredzenu mājās aizmirsis un pēc puišu balles nebija formā. Viens gadījums bija tāds, ka līgavainis aizmirsa pasi mājās, un kā aizbrauca pēc pases, tā arī vairs neatgriezās,” atminas Dīķe.

Šodien ir liela diena visu dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem Latvijā. Tiem visiem savus sveicienus sūta Teikas nodaļas skanīgais kolektīvs.
0 Komentāru