Apdrošinātājs: Kaimiņu lielākoties netīši nodarītais kaitējums mājokļu īpašniekiem vidēji izmaksā ap 600 eiro

0 Komentāru
Apdrošinātājs: Kaimiņu lielākoties netīši nodarītais kaitējums mājokļu īpašniekiem vidēji izmaksā ap 600 eiro
PUBLICITĀTES FOTO

Kaimiņi, kas aiz sienas skaļi spēlē bungas vai klausās mūziku, līdz nakts vidum kaismīgi jūt līdzi sporta pārraidēm, kāpņutelpā izplata savādus aromātus vai uz visu dienu atstāj mājās suni, kurš bez mitas rej, ne vienam vien krietni bojā nervus – ar šīm un līdzīgām situācijām pazīstams ir teju ikviens, kurš kaut reizi dzīvē mitinājies daudzdzīvokļu namā, un kaimiņu lielākoties netīši nodarītais kaitējums mājokļu īpašniekiem vidēji izmaksā ap 600 eiro, liecina AAS “Balta”  (PZU grupa) aplēses.

“Balta” veiktā aptauja parāda: lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju līdz šim ar kaimiņiem ir sadzīvojuši bez graujošām sekām viena vai otra īpašumam, 24% atzīst, ka ir piedzīvojuši situāciju, kad kaimiņi nodarījuši kādu postījumu viņu īpašumam, bet 14% atzīst, ka pašiem ir gadījies nodarīt zaudējumus kaimiņu mājoklim.

“Vien retais domā, ka tieši viņš nodarīs savam īpašumam kādu kaitējumu. Vēl mazāk aizdomājamies par iespēju kļūt pat kaimiņu miera traucētājiem vai īpašuma kaitniekiem. Taču šāds risks pastāv ikvienam, kurš nedzīvo gluži viensētā, un daudzdzīvokļu mājās iespēja negribot nodarīt otram skādi ir vēl krietni lielāka,” norāda “Balta” Fizisko personu īpašuma un civiltiesiskās atbildības produktu vadītāja Līva Bogdanova.

Visbiežākās likstas kaimiņattiecībās – ūdens noplūdes :(

Teju katrs otrais fizisko personu īpašuma atlīdzības gadījums, ko reģistrē apdrošinātājs, saistīts ar plīsušām ūdens caurulēm, appludinot ne tikai savu, bet nereti arī kaimiņa dzīvokli. Ik gadu “Balta” atlīdzībās izmaksā teju 800 000 eiro tieši par dažādiem ar ūdens noplūdi saistītiem gadījumiem, kad kaimiņiem plīsušas ūdens caurules, boileri, podu skalojamās kastes utt. Kādam klientam izdevies uzstādīt nelāgu rekordu – no sienas nokritis boilers pārrāvis ūdensvadu, appludinot nevis vienu, bet pat trīs kaimiņu dzīvokļus. Plīst ne tikai boileri, bet kāda atlīdzība izmaksāta par saplīsuša akvārija nopludinātu kaimiņu dzīvokli. Tāpat mēdz būt ugunsgrēka dzēšanas darbu laikā saliets īpašums, kaut arī ugunsgrēks izcēlies kaimiņu dzīvoklī.

“Lielākoties par noplūdes riskiem domājam, rūpējoties par savu īpašumu, bažīgi raugoties uz griestiem un gaidot kādu apdraudējumu no augšstāva kaimiņiem. Taču katrs daudzdzīvokļu nama iemītnieks ir tieši tāds pats apdraudējums savam apakšstāva kaimiņam. Turklāt ūdens mēdz izsūkties arī cauri sienām, sabojājot blakus esošos dzīvokļus. Tāpēc savas civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir drošības spilvens, ar ko varam sevi pasargāt, lai pašam nenāktos maksāt par remontu kaimiņa mājoklī,” brīdina “Balta” Fizisko personu īpašuma un civiltiesiskās atbildības produktu vadītāja Līva Bogdanova.

Bērni, suņi un puķupodi – kad briesmas uzglūn no negaidītas puses

“Balta” pieredzē netrūkst arī neparastāku kaimiņu īpašuma sabojāšanas gadījumu. Ne viena vien atlīdzība izmaksāta par suņa nagu vai bērna ziņkārības atstātiem skrāpējumiem uz kaimiņa automašīnas. Transporta līdzekļus apdraud arī šķietami tik nevainīgi priekšmeti kā puķupodi. Kāds klients atvēris logu, lai izvēdinātu telpu, un dzīvokļa pretējā pusē to pašu atkārtojis virtuvē, kur gatavojis ēdienu. Caurvējš norāvis puķupodu no palodzes – tieši uz kaimiņa automašīnas priekšējā stikla. Vēl kādam auto īpašniekam skādi nodarījis kaimiņu suns, kas ieskrējis pagalmā un sakodis mašīnas riepu. Tāpat no kaimiņu suņu kodumiem cietuši arī četrkājainie mīluļi.

“Balta” Fizisko personu īpašuma un civiltiesiskās atbildības produktu vadītāja Līva Bogdanova

“Atsevišķi gadījumi gribot negribot liek jautāt – kā to var dabūt gatavu. Grunts, kas grīdas gruntēšanas laikā notek līdz apakšstāva kaimiņa griestiem, aizķerts un nogāzts dārgs televizors, kaimiņam sienā izurbti caurumi, pa logu uz kaimiņa automašīnas izmesta burka – mēs patiešām esam to visu redzējuši. Viens ir skaidrs, kaimiņus mainīt nevar, bet ar īpašuma apdrošināšanu palīdzību ar viņiem var saglabāt draudzīgas attiecības, jo izpaliks ķīviņi par zaudējumu atlīdzināšanu.”

Saskaņā ar aptaujas datiem tikai 2% Latvijas iedzīvotāju vēršas pēc palīdzības pie kaimiņiem, ja mājās gadījusies kāda ķibele. Iespējams, īpašuma apdrošināšana ir ne tikai labu attiecību atslēga, bet arī solis uz lielāku savstarpēju uzticēšanos.

Aptauja veikta sadarbībā ar “Norstat” 2021. gada martā.

0 Komentāru