Ar mobingu Latvijā saskaras vairāk nekā puse skolēnu; izdota rokasgrāmata skolotājiem par tā novēršanu

2 komentāri
Ar mobingu Latvijā saskaras vairāk nekā puse skolēnu; izdota rokasgrāmata skolotājiem par tā novēršanu
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības tiek aicināts pievērst mobingam skolās – aptaujas liecina, ka ar to saskaras vairāk nekā puse skolēnu.

Psiholoģiskā vardarbība var izpausties gan kā apvainojumi un pazemojumi, gan kā izolācija no klasesbiedru puses.

TV3 aptaujātie vidusskolēni saka, – ar mobingu, ņirgāšanos un agresiju viņi visvairāk saskārušies pamatskolā. Tad, kad klasēs parasti sāk veidoties bariņi, no kuriem kāds parasti ir izstumts.

“Kā dažreiz saka, bērni ir nežēlīgi ļaudis. Un man liekas, kas tā ir ļoti izplatīta atziņa, ka bērni to dara, lai stiprinātu savu ego. Un, tā teikt, aizklātu savas vājas puses,” saka 11. klases audzēknis Normunds Palabinskis.

Meitenes domā, ka agresija vairāk izpaužoties zēnu starpā, jo viņi daudz vairāk konkurē viens ar otru. Savukārt meitenes pusaudža vecuma kļūst viegli aizvainojamas.

11. klases audzēkne Aija Monika Vainiņa norāda: “Meitenēm bieži vien ir, ka viņām ir kaut kādas pašpietiekamības, ka es tur neesmu gana laba vai kā. Un tieši palīdz tas, ka tu izveido tādu stabilu sev personību. Bet, ja es tiešam esmu to pieredzējusi, tomēr šajā skolā visi ir diezgan atvērti tādām idejām.”

Skolēni arī ir pārliecināti, ka veselīga atmosfēra klasē ir ļoti lielā mērā atkarīga no skolotāja.

Skolotājs Guntis Zenfs saka: “Kā ar komandu strādāt. Kāds viņš indivīds ir, kāds ir savādāks; tā kā tādus puzles gabaliņus skatīties, kurā vietā viņš klases kolektīvā vislabāk iederas. Ja viņš ir mūziķis, varbūt viņam to vislabāk izcelt. Bez fizikas, matemātikas, ķīmijas tas ir skaidrs. Saprast viņus un ļaut viņiem būt viņiem. Un integrēt viņus iekšā tajā klases kolektīvā. Tā kā viņš vislabāk jūtas, visērtāk.”

Speciālisti atzīst, – agresīva uzvedība un mobings skolās pastāvēs vienmēr. Tomēr vairāku pētījumu dati norāda, ka Latvijā tas sastopams biežāk, un tā izpausmes ir agresīvākas nekā citviet.

Mainoties laikiem, mainās arī ņirgāšanās veids. Piemēram, tagad daudzi pusaudži cieš no tā saucamā kibermobinga. Kad vienaudži viņus izsmej, izmantojot sociālos tīklus. Kamēr bērns vēl ir mazs, viņam ir ļoti svarīga ģimene. Savukārt 10 līdz 12 gadu vecumā vadošo lomu ieņem draugi, klases biedri, kolektīvs. Un tieši šis ir riska vecums.

“Mums ir jābūt uzmanīgiem, lai mēs nesāktu patoloģizēt šķietami normālas vai pareizāk normatīvas uzvedības izpausmes. Ir slikti, bet savā ziņā normāli, ja puikas izkaujas kaut kādā brīdī. Tā, kas ir problēma, ir tad, kad šī nosacīti izkaušanās, vardarbība, agresija pārtop sistemātiskā un vardarbīgā kāda konkrēta bērna vai pusaudža pazemošanā. Vai arī, kad šī vardarbība kļūst par tādu normu, kā tiek risinātas attiecības tajā kolektīvā,” skaidro  pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

Par mobingu skolā var liecināt bērna vientulība, nošķirtība no vienaudžiem. Ja bērns ilgstoši tiek izsmiets un pakļauts agresijai, tas var radīt ļoti smagas sekas viņa psihiskai veselībai. Tāpēc pedagoģijas eksperti ir izstrādājuši ”Skolotāja rokasgrāmatu”, kas audzinātājam palīdzēs izprast procesus klasē un uzlabot kopējo atmosfēru un motivāciju, veidojot klasi par komandu. Elektroniskajā formāta to saņems visas Latvijas skolas.

2 komentāri