1 komentārs
Antropoloģe: Sabiedrība uzskata, ka alkoholiķi, bezpajumtnieki un bezdarbnieki ir paši vainīgi pie savām problēmām
Foto: LETA

Dažkārt novērotas situācijas, kad uz ielas guļ cilvēks, bet pūlis traucas garām, kādam kļūst slikti transportā, bet cilvēki vienaldzīgi pagriež galvas… Vai tiešām līdzcietība mūsdienās ir zudusi? To portāls Skaties.lv vaicāja sociālantropoloģei Maijai Surskai, ētikas ekspertei Skaidrītei Lasmanei un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāvei Ingai Vītolai.

“Kopumā nevar teikt, ka mūsu sabiedrība būtu kļuvusi mazāk līdzcietīga. Drīzāk līdzcietību ietekmē tas, kādā vidē mēs atrodamies – laukos vai pilsētā, un mūsdienās aizvien vairāk cilvēku izvēlas otro variantu. Tādēļ arī var šķist, ka sabiedrība ir kļuvusi vienaldzīgāka.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Proti, pilsēta ar savu steidzīgo un haotisko ritmu cilvēkiem bieži vien liek domāt par desmit lietām vienlaikus un liek patraukties garām uz ielas guļošajiem,” norāda sociālantropoloģe Maija Surska.

Nav tā, ka mēs šos cilvēkus nepamanām, tas drīzāk ir pilsētas ritms, kas nemudina piestāt un palīdzēt, bet gan steigties tālāk.

Ētikas eksperte, Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane uzskata, ka līdzcietības Latvijā kopumā netrūkst, un to pierāda kaut vai labdarības akcijas, kuru laikā cilvēki saziedo prāvas summas svešiniekiem, paužot patiesu vēlmi palīdzēt citiem.

To, ka publiskās vietās cilvēki nereti nesniedz palīdzību, bet slāj garām, S. Lasmane skaidro ar zemo kultūras līmeni kopumā. “Cilvēki ir pieraduši arī, ejot pa durvīm, nepacelt acis un neievērot citus,” norāda ētikas eksperte.

Maija Surska, sociālantropoloģe:

Šeit jāņem vērā arī tas, ka bieži vien sabiedrība uzskata, ka nelaimē nonākušie, saslimušie, alkoholiķi, bez mājām vai darba palikušie ir paši vainīgi pie savām problēmām (bijuši pārāk slinki vai tml.), lai gan patiesībā tā var arī nebūt. Arī tas ir iemesls, kādēļ paejam šiem cilvēkiem garām.

Tikmēr “ātrās palīdzības” pārstāve I. Vītola saka, ka kopumā cilvēki ir atsaucīgi, un nereti tieši garāmgājēji izsauc Neatliekamas palīdzības dienestu cilvēkiem, kas sagumuši uz ielas. Taču problēma ir tajā, ka nereti cilvēki vien izsauc “ātro palīdzību” un to nesagaida, bet dodas prom. Taču ar nelaimē nonākušo cilvēku ir jāpaliek, kamēr atbrauc “ātrie”, jo viņam var palikt slikti. “Bieži vien cilvēki iet garām, un pat nepajautā nelaimē nonākušajam cilvēkam, kas atgadījies, un sauc NMPD,” stāsta I. Vītola.

“Laukus raksturo pavisam citas attiecības – sākot ar to, ka droši var iet pie kaimiņa pat pēc tāda sīkuma kā sāls, kas pilsētu dzīvokļos drīzāk būtu kas neiedomājams, un beidzot ar to, ka viens otram aizdod instrumentus un sveicina katru, kurš nāk pretim,” norāda sociālantropoloģe M. Surska.

TOP komentāri

  • sprīdis
    0 0 0

    sprīdis

    būtībā ir divu veidu cilvēku tipi. labie un ne tik labies. es zināju ka labākie valsts cilvēki nāk no laukiem.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā!

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā! 1

Vai Latvija varētu kļūt par velo zemi līdzīgi kā Nīderlande? Vai pie mums maz iespējams braukt ar riteni visu gadu? Un kā komfortabli ierasties savā birojā, ja esi minies uz darbu ar riteni ziemā?

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

2018. gads make-up pasaulē mirdz vēl spožāk nekā iepriekšējais. Tendenču virsotnēs gozējas metālisks spīdums, gliteri un pat uz ādas uzlīmējami akmentiņi, ļaujot mums uzmirdzēt kā dārgakmeņiem. Ja ar mirdzumu un spīdumu jau esam pazīstamas kopš pagājušā gada, tad viena toņa acu ēnas, izteikti kuplas skropstas un citas aktuālākās tendences vēl jāiepazīst. Esi gatava jauniem skaistuma piedzīvojumiem? Iepazīsties ar 10 interesantākajām grima tendencēm šajā gadā!

Lasi vēl