22 komentāri

LNT Ziņas filmēšanās laikā Londonā, Bostonā, Spaldingā un Regbijā pārliecinājās, – latviešu imigranti bija cerējuši, ka, nokārtojot pastāvīgā rezidenta statusu, varēs dzīvot mierīgu sirdi. Britu premjere Terēza Meja visus ir tagad nepatīkami pārsteigusi. Tiem, kuri vēlēsies turpināt legāli dzīvot Lielbritānijā un saņemt sociālos un veselības pakalpojumus, nāksies pieteikties jaunam dokumentam – pastāvīgais statuss. To vajadzēs iegūt pat tiem, kuri jau līdz šim ieguvuši rezidenta kartes. Izskan pārmetumi – kādēļ tas, jo arī jaunā dokumenta saņemšanai vajadzīgi Lielbritānijā nodzīvoti pieci gadi.

Pagaidām nav skaidri ierobežojumi tiem Eiropas Savienības migrantiem, kas nebūs nodzīvojuši Lielbritānijā vajadzīgos gadus. Taču LNT Ziņu Lielbritānijā uzrunātie latvieši atzīst, – lai vai kāda būs “post-Brexit” realitāte, tomēr ekonomiskā labklājība vienalga būšot labāka nekā Latvijā.

Pārāk ilgās spekulācijas par “Brexit” sekām uz imigrantiem ir atstājušas sekas. Piemēram, Lielbritānijas viena no vadošajām darba aģentūrām “Pro-Force” satraukti ziņo – salīdzinājumā ar situāciju pirms referenduma tagad ir samazinājies pieejamo austrumeiropiešu strādnieku skaits pat par 45%, un ir grūtības aizpildīt vakances. To, ka “Brexit” iespaido imigrantu rīcību, novērojis arī latviešu frizieris Kristaps, kurš Anglijas pilsētā Bostonā ikdienu uzklausa savus austrumeiropiešu klientus.

Kristaps Neimanis
latviešu frizieris Bostonā

Tā kā satraukti, mēģina braukt atpakaļ uz savām valstīm, es zinu, ka brauc uz Latviju, Lietuvu, gan arī Poliju atpakaļ. Citi darba dēļ brauc uz Vāciju. Cilvēkiem ir neziņa. Ļoti daudz arī ietekmē tas, ka nav vairs jēgas strādāt par summu, ja mārciņas vērtība pret eiro ir nokritusies, un tamdēļ viņi brauc kaut kur citur strādāt.

Tomēr teikt, ka latvieši masveidā pamet Lielbritāniju, nevar. Algas lapiņās redzamās summas notur lielāko daļu tautiešu.

Bostonas kāpostu fermā sastaptā latviešu brigāde stāsta, – ja “nesēž” uz britu pabalstiem, nav ko satraukties. Galvenais – darbs, un premjere Meja apsolījusi – nevienu strādājošo ārā nedzīs.

Modris
imigrants Bostonā no Bauskas

Nav jau tā, ka te ir labāka darbavieta. Dzīves līmenis te ir labāks, lai gan neesam miljonāri. Pats redzi, uz lauka strādājam, bet nu labāk dzīvojam nekā Latvijā.

Šie latviešu emigranti Lielbritānijā arī stāsta, ka atgriezties Latvijā viņi neplāno, jo apzinās, – tur atgriežoties, viņiem būtu mazkvalificētās pozīcijas, un tas ko nozīmē – Latvijas minimālo algu – 380 eiro. Viņi atgrieztos, ja politiķi pieņemtu drosmīgu lēmumu palielināt Latvijas minimālo algu.

Foto: LNT

Lielbritānijas minimālā alga ir septiņas mārciņas un 50 pensi stundā. Jo vairāk strādā, jo vairāk saņem. Nodokļos – aptuveni 130 mārciņas. Vidēji mēnesī uz rokas – 1100 mārciņu. Pēc diviem gadiem, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, minimālā alga būs jau deviņas mārciņas stundā.

Normunds
latviešu imigrants Bostonā

Varēs varbūt atļauties pensijai kādu māju nopirkt Latvijā un dzīvot tad Latvijā. Daudzi jau šobrīd ceļ Latvijā mājas, pelnot šeit naudu, un lēnā garā ceļ māju Latvijā.

Gunta Vīgante
imigrante Bostonā no Gulbenes

Es nedomāju Latvijā atgriezties, jo man šeit bērni mācās, man te ir bērniem nākotne, un es domāju – Latvijā tiešām nē. Tur jau nav nekā vairs. Visa mana ģimene ir praktiski šeit – brāļi, māsa, mamma, visi ir šeit.

Un tieši ķēdes migrācija, aicinot radus un draugus pievienoties Anglijā, joprojām ir ļoti spēcīga, pat par spīti “Brexit”.

Normunds
latviešu imigrants Bostonā

Piemēram, es tagad savam draugam nopirkšu šodien biļeti, un viņš arī brauks pie manis uz šejieni strādāt ”gangā”, un pēc tam viņš vedīs savu sievu un bērnus, un pēc kāda laika viņš savu draugus varbūt vedīs. Tā kā visu laiku ieplūst. Reti brauc projām.

Arī Bostonas pievārtē dzīvojošā Popmaņu ģimene zina skaidri, – Latvijā neatgriezīsies. Viņu divi no trim bērniem piedzimuši Anglijā, un visi pieraduši pie emigrācijas labklājības.

Agris Popmanis
latviešu imigrants

Tie saucamie pabalsti, nu nezinu, tas ir izsmiekls. Latvija ņirgājas. Brīnās, kāpēc nedzemdē Latvijā bērnus. Nu, kā tu vari dzemdēt, ja tu pat vienu nevari izvilkt.

Popmaņu ģimene Anglijā ir nodzīvojusi vajadzīgos piecus gadus, lai arī pēc “Brexit” turpinātu saņemt britu pabalstus esošajā apmērā – gan par bērniem, gan mājokļa īri.

Agris Popmanis
latviešu imigrants

Te tu jūti, ka mēnesī saņem to “Working Child Tax Credit 600, 700”, plus vēl “Child Benefit 200”. Turklāt pēc angļu standartiem mēs skaitāmies maznodrošināti, un mums vēl “Housing Benefit”. Tur vēl mums ir pabalsts – 500 pāri.

Agris apzinās, – vēlamo 1500 eiro mēnesī Latvijā viņš nenopelnīs. Pieticīgāks gan ir Regbijas pilsētā strādājošais liepājnieks Artūrs. Viņš nemaz nebūtu emigrējis uz Lielbritāniju, ja alga Latvijā viņam kā traktoristam būtu 700 eiro.

Artūrs
imigrants Regbijā no Liepājas

Šeit ir labāks tas, ka tev par darbu maksā, bet Latvijā – nenovērtē, taču vairāk es nekādu labumu neredzu. Kā mājās es te nejūtos, – tas ir vairāk nekā skaidrs, ilgojos pēc ģimenes. Mājās ir palikuši sieva un divi bērni.

Un šis ir iemesls, kāpēc Artūrs tomēr apsver domu atgriezties. Jo cīņā par naudu svešumā nav pieredzējis sava bērna Latvijā kā mazuļa augšanu.

Artūrs
imigrants Regbijā no Liepājas

Fakts, kā tāds, ka es neredzu, kā viņš iemācījies pastāvīgi staigāt. Tas ir tas sāpīgākais. Līdz augustam jānotur, augustā braukšu mājās. Sveiciens mājiniekiem, augustā braukšu mājās.

Savukārt latviešu konditorejā Spaldingā sastaptā Mārīte sola atgriezties Latvijā nākamgad. Tad būs Anglijā nostrādāti 15 gadi un Latvijā baudīšot britu pensiju.

“Drīz ar godu varēšu nopelnītājā atpūtā aiziet un braukt atpakaļ uz mājām, kur viss ir,” teic Mārīte.

Taču kādas naudas summas latvieši Lielbritānijā nopelna, LNT Ziņas portālā lnt.lv lūdz mūsu emigrantus iesūtīt savas algas lapiņas.

Piemēram, ceļamkrāna operatora likme ir – 22,5 mārciņas stundā. Pēc 48 nostrādātām stundām nedēļā un nomaksātiem nodokļiem, uz rokas saņem nepilnas 3500 mārciņas.

Savu algu mums iesūtīja arī būvgaldnieks. Stundas likme 17 mārciņas. Nostrādājot 66 stundas nedēļā, mēnesī tiek nopelnītas 3590 mārciņas pēc visu nodokļu atvilkumiem.

Metinātājs ar stundas likmi 9,9 uz rokas mēnesī saņem 2300 mārciņas.

LNT Ziņas saņēma algas lapiņu arī no kāda Lielbritānijā strādājošā latviešu šefpavāra. Viņam stundas likme 13,65 mārciņas. Pēc nodokļiem kontā ienāk – 2787 mārciņas.

Foto: mēneša alga norādīta pēc nodokļu atvilkumiem

Kopumā esam saņēmuši informāciju no vairākiem desmitiem mūsu tautiešu. To šobrīd apkopojam un jaunnedēļ portālā lnt.lv un LNT Facebook lapā būs plašāks izvērsums.

 

TOP komentāri

  • dullais janka
    +7 +7 0

    dullais janka

    pie velna to nabagmaju latviju,tur nekad nebus labak zags ka ir zagusi ,seit vismaz izmaksa nopelnito,tur nevar zinat vai dabusi tos nieka grasus
  • UK
    +4 +4 0

    UK

    UK
    TĀDU BENEFITU ARĪ NAV UK
    JĀBŪT BOMZIM LAI VARĒTU SANEMT K.KO.
    TIKLĪDZ KĀDS SANEM MINIMĀLO ALGU,BENEFITI TIEK NONEMTI
  • latviete
    +4 +4 0

    latviete

    Gadiem ilgi cilvēki braukuši uz Lielbritāniju - ar bērniem un bez bērniem. Tie, kuri izauguši Lielbritānijā un tuvojas saviem 30 ...šie jaunieši tikai ar grūtībām runā g padomājiet - cik gadus tur nodzīvojuši viņu vecāki jau !!! Un paliks viņi Lielbritānijā un šeit runa par to - kā būs vai nebūs turpmāk, var interesēt tikai tos, kuri nesen aizbraukuši.....

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Pagatavosim rozā maizītes! Recepte biešu briošmaizītēm

Pagatavosim rozā maizītes! Recepte biešu briošmaizītēm 1

Pavisam vienkārša recepte gardām maizītēm, kas būs pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem to krāsas dēļ. Un tie, kuriem bietes negaršo, nesatraucieties, jo bietes receptē galvenokārt pilda krāsošanas funkciju un to garša maizītēs teju nav jūtama.

Lasi vēl