Ambiciozajiem plāniem par ātrgaitas ceļu izbūvi varētu pietrūkt naudas

14 komentāri

Valdībā 29. jūnijā apspriestākais temats bija par ambiciozo valsts ieceri 20 gadu laikā izbūvēt modernus ātrgaitas ceļus, pa kuriem ar ātrumu 130 kilometru stundā no Rīgas varētu nokļūt Liepājā, Daugavpilī un citos reģionālajos centros ne ilgāk kā divus stundu laikā. No vienas puses, izskan apsveikumi par drosmīgo vīziju, bet, no otras – atgādinājums par iespējamo naudas šo ambīciju piepildīšanai nepietiekamību, vēsta TV3 Ziņas.

Valdībā apstiprina ambiciozos plānus ātrgaitas šoseju izbūvei Latvijā – pirmie ceļi būs gatavi 2030. gadā, taču izskan bažas, vai valstij pietiks naudas.

Autobāņi tie nebūs, bet ātrgaitas ceļi gan, prezentējot plānu ministru kabinetā, akcentēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Darbu izpilde sadalīta trīs posmos – līdz 2030. gadam paredzēts izbūvēt 194,3 kilometrus, no 2030. līdz 2035. gadam – 224 kilometrus un no 2035. līdz 2040. gadam – 637,5 kilometrus ātrgaitas autoceļu. Kopumā 1000 kilometru ceļa posmu būvniecības izmaksas lēšamas ap 5,206 miljardi eiro, bet skaitļi var mainīties.

Ja plāni īstenosies, no Rīgas ar auto sasniegt Daugavpili, Liepāju vai jebkuru citu Latvijas attīstības centru varēs ne ilgāk kā divu stundu laikā ar ātrumu 130 kilometri stundā. Ātrgaitas šosejas būs aprīkotas ar 5G tehnoloģijām. Plāns ir patiešām ambiciozs, un Linkaits par to pat saņēma uzslavas no dažiem ministriem.

kultūras ministrs Nauris Puntulis (“Nacionālā apvienība”)

“Patiesībā vīzija ir tas, ar ko viss sākas. Jāatzīst, ka mums atsevišķi nozarēm gan valstij kopumā tādas labas ambiciozas vīzijas ir pietrūcis!”

Tomēr netrūkst arī kritikas. Pārresoru koordinācijas centrs aicina būt piesardzīgiem, ņemot vērā valsts reālās finansiālās iespējas.

“Projektā plānotais finansējums autoceļiem gadā ir pārāk optimistisks, maz ticams, ka tas tādā apjomā varētu tikt piešķirts, ņemot vērā valsts budžetu un tā pieauguma apjomu prognozes un citu nozaru vajadzības plus finansējumu,” teica Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.

Tālis Linkaits, Satiksmes ministrs (“JKP”)

“Pirmais posms ir reālākie darbi, kurus varam paveikt, attiecībā uz galvenajiem ceļiem veiksim izvērtējumu, skatīsimies, kāda pēc 10 gadiem būs jaunā realitāte, un atbilstoši tai, protams, arī redzējums tiks koriģēts.”

Ambiciozo plānu atbalsta pašvaldības, vienlaikus uzsverot, ka tā īstenošanai lielākajai daļai valsts iedzīvotāju labumu nedos, jo skars vien nelielu daļu no ceļiem, atstājot laukus novārtā.

“Ir nepieciešama papildus finanšu programma pašvaldību ceļu attīstībai novados. Pretējā gadījumā runājam tikai par 10% autoceļu sakārtošanu!” brīdināja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš.

Finanšu ministrs gan akcentē, ka dažas līdzšinējās investīcijas reģionālajos ceļos izrādījušās nelietderīgas, par ko viņš pārliecinājies arī, pats stūrējot auto pa Latgali.

Jānis Reirs, finanšu ministrs (“Vienotība”)

“Daugavpils virzienā pēdējie kilometri, kas ir četru joslu ceļš, cik esmu braucis, praktiski ir tukšs šis ceļš! Mums ir nepieciešams izvērtēt un sabalansēt priekšlikumu. Pašvaldības vienmēr turas pie katra ceļa.”

Linkaits sola lauku ceļus neaizmirst, bet akcentē, – ja valsts gribētu noasfaltēt visus vietējos ceļus, tas izmaksātu 4,5 miljardus eiro, tādas naudas tuvāko gadu laikā nebūs. Tā vietā solīts piedāvā kopīgi lemt, kurus lauku ceļus asfaltēt kā pirmos, prioritārā secībā. Jau rīt Satiksmes ministrijā notiks pirmā domnīca par šo tēmu.

14 komentāri