Alerģiskās lēkmes: vai un kā varam palīdzēt šādos brīžos? Piedāvā Benu aptieka

Pievienot komentāru
Alerģiskās lēkmes: vai un kā varam palīdzēt šādos brīžos?
Foto: Depositphotos.com

Astmas gadījumi ir ļoti nopietni gadījumi jo arī astmas lēkmes ir ļoti nopietnas. Tāpat arī pārtikā esošie alergēni var izraisīt ļoti smagas sekas, ja laicīgi un pareizi nenoreaģē. Kas ir tas, kas katram ir jāzina gadījumos, kad ir saskarsme ar smagu alerģijas lēkmi, ko var darīt, kā var līdzēt blakus esošais cilvēks? To ”Benu Aptiekas” rīkotajā seminārā ”Benu Akadēmija” skaidro ģimenes ārste Ludmila Terjajeva un pulmonologs Viesturs Šiliņš.

Alerģija nav tikai tekošs deguns

”Ir jāzina, ka alerģijas nav tikai tekošs deguns, bet tas, ka alerģijām var būt nopietnas komplikācijas – angioedēma, kvinkes tūska, anafilaktiskā reakcija. Šādos gadījumos jāzina, ka ir jāzvana ātrajai palīdzībai,” saka ģimenes ārste.

Dzīvē šādas komplikācijas izpaužas pēkšņā elpas trūkumā, pietūkst lūpas, acis aizpampst, nieze pa visu ķermeni, pietūkums, var būt samazināts arteriālais asisnspiediens, kā arī spontānā defekācija, urinēšana. Taču galvenokārt tas ir uz sejas pamanāms, ka ir tūska. Šādos gadījumos ir jāsauc ātrā palīdzība, vēlreiz uzsver ārste.

Viņa arī skaidro, ka cilvēkam, kuram ir alerģijas ar šādu komplikāciju potenciālu, būtu drošāk nēsāt sev līdzi medikamentus, kas šādos gadījumos varētu. Taču arī pēc šādu medikamentu lietošanas noteikti būtu jāvēršas pie ārsta, jo dažkārt var šķist, ka sākumā cilvēkam kļūst labāk, taču vēlāk simptomi atgriežas un kļūst atkal sliktāk.

Visbīstamākā – kvintes tūska

Tikmēr pulmonologs Viesturs Šiliņš, jau runājot konkrēti par astmu, piekrīt ģimenes ārstei norādot, ka lielākā problēma, kas var rasties cilvēkiem ar astmu, ir kvintes tūska, kad aiztūskst balss saites, kakls. ”Tas ir tas pats, kas nosmakšana ar cilpu. Tā ir viena no vissmagākajā situācijām,” saka Šiliņš.

Astmas izraisītāji ir ļoti dažādi, tāpat kā alerģijai. Attiecībā uz alerģijas izraisītājiem, tie var būt atšķirīgi gan ādai, gan degunam un acīm, gan dziļākiem elpceļiem jeb astmai, bet visi gadījumi vienādi, pēc tā saucamās patoģenēzes, ir alerģiskās slimības.

”Lielākās problēmas sākās pagājušā gadsimta kaut kur 30. gados, un mēs līdz 80. gadam ļoti cīnījāmies ar smagām astmas situācijām. Plaušu nodaļās [slimnīcās – red.] aptuveni 80% bija astmas slimnieki, turpretim tagad ir varbūt maksimums 20%,jo lielā mērā ir atrisināta ārstēšana, bet ne izārstēšana,” saka pulmonologs Viesturs Šiliņš.

Viesturs Šiliņš

Viesturs Šiliņš
Pulmonologs

”Tā liekās – mēs iedzeram tableti, uzliekam kādu ziedi un situācija uzlabojās, bet nāk nākamais pavasaris, un situācija atkal ir identiska. Tas kairinātājs un kādā veidā tas ietekmē tā saucamo tuklo šūnu, ar kuru mēs cīnāmies, – īsti nav zināms, kādā veidā mēs varam to pārtraukt. Mēs varam tuklo šūnu stabilizēt, bet ne pārtraukt, lai nākamajā gadā tā vairs nebūtu.”

Viņš arī sacīja, ka pēdējo gadu laikā ir daudz darīts, lai apmācītu pašus astmas slimniekus. Astmas slimnieku biedrība veicina apmācības, kurās tiek skaidrots, kas pacientam šādās situācijās ir jādara. Šiliņš norāda, ka visi tie, kuri vēlas šādās apmācībās piedalīties, to varot arī izdarīt.

Tikmēr ”Benu Aptiekas” farmaceita asistente Zanda Ozoliņa norāda, ka aptieka pēc vislabākās sirdsapziņas dara savu darbu un spēj piedāvāt dažādus risinājumus, taču ir gadījumi, kad pacientam ir jādodas pie ārsta, kur jāveic izmeklēšana, lai pēcāk varētu veikt efektīvu ārstēšanu. Šādos gadījumos aptieka spēj atvieglot slimniekam laika periodu, kamēr viņš nonāk līdz ārstam.

Piedalies “Benu aptiekas” konkursā!