Akvaplanēšanas ceļvedis: ko darīt, ja automašīna “saslīd”

0 Komentāru
Akvaplanēšanas ceļvedis: ko darīt, ja automašīna “saslīd”
PUBLICITĀTES FOTO

Akvaplanēšana jeb auto slīdēšana uz mitra ceļa ir bīstams braukšanas risks, par kuru daudzi ir dzirdējuši un daži pat sastapušies, taču, kas joprojām bieži tiek ignorēts un neapsvērts. Velti, jo, atkarībā no apstākļiem, riepas var zaudēt saķeri ar ceļu jau no ātruma 50 kilometriem stundā. Risku pastiprina ātruma ierobežojumu neievērošana, nesavlaicīga riepu maiņa, kā arī neatbilstoša rīcība bīstamā situācijā. Apdrošinātāja “Gjensidige Latvija” eksperti sagatavojuši skaidrojmus, ar ko ir bīstama akvaplanēšana un snieguši ieteikumus, kā no tās izvairīties.

Akvaplanēšana ir pilnīgs vai daļējs saķeres zudums, ko izraisa ūdens slāņa klātbūtne, kas atdala braucoša transportlīdzekļa riepas no ceļa. Pēc CSDD datiem pēdējos gados 20,5% jeb piektdaļa avāriju Latvijā ir notikušas tieši akvaplanēšanas rezultātā. Diemžēl, visbiežāk bīstamas situācijas rada braucēju pārgalvība pārkāpjot ātrumu vai nerūpējoties par sava spēkrata tehnisko stāvokli.

Pareizas braukšanas ātruma un trajektorijas izvēle

Pirmais un galvenais risks, kas noved pie akvaplanēšanas, ir braukšanas ātruma pārsniegšana. Vieglo automašīnu riepām ir drenāžas rievas, kas paredzētas, lai novadītu noteiktu ūdens daudzumu no tām. Taču, kad automašīna iebrauc ūdens peļķē ar lielu ātrumu, rievas fiziski netiek galā ar ūdens atgrūšanu. Rezultātā starp riepu un ceļu izveidojas ūdens plēve, un saķere tiks zaudēta. Tādēļ pirmais un acīmredzamākais veids, kā izvairīties no šī bīstamā efekta, ir izvēlēties pareizo braukšanas ātrumu. Nolietotas vai nepietiekami piepumpētas riepas mitra ceļa posmā var zaudē saķeri ar virsmu jau pie 50 kilometriem stundā. Savukārt jaunas riepas saglabā saķeri ar ceļa virsmu līdz pat 100 kilometriem stundā.

Optimālā ātruma izvēle, ņemot vērā ūdens daudzumu uz ceļa, brauktuves vienmērīgumu, riepu veidu un stāvokli, automašīnas svaru un citus faktorus var mazināt akvaplanēšanas efektu vai pat palīdzēt izvairīties no tās pilnībā. Papildus ātrumam jāatceras arī par trajektoriju – riepas pēc iespējas efektīvāk “iztukšojas” no ūdens, braucot vienmērīgi taisnā līnijā. Tādēļ, ja ceļš ir manāmi slapjš, ir pēc iespējas jāizvairās no liekas braukšanas joslu maiņas, kā arī apdzīšanas un straujiem apbraukšanas manevriem un jāatceras, ka pagriezieni ir jāveic lēnāk nekā parasti.

Andris Balodis, “Gjensidige Latvija” Transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs

“Cits faktors, kas ietekmē iespējamo akvaplanēšanas risku, ir riepas protektora dziļums. Jo mazāks ir rievu dziļums, jo mazāk ūdens tās var iztukšot. Attiecīgi nolietota riepa ir daudz mazāk efektīva cīņā par saķeri ar slapju ceļu, nekā jauna. Tādēļ, ja tas vēl nav paspēts izdarīt, autobraucējiem ir ieteicams pārliecināties par riepu stāvokli un nepieciešamības gadījumā nomainīt tās pret jaunām.”

Ja akvaplanēšana ir sākusies

Katra automašīna akvaplanēšanas apstākļos uzvedas un reaģē atšķirīgi, atkarībā no braukšanas stila un riepu veida. Tomēr ir daži norādījumi, kas ikvienam autovadītājam jāzina un jāņem vērā, sastopoties ar akvaplanēšanu. Ja autovadītājs jūt, ka automašīna pēkšņi ir “uzpeldējusi”, galvenais šādā situācijā ir negriezt stūri un nespiest bremzes pedāli. Ūdens plēve zem riteņa nav ledains ceļš vai velmēts sniegs, tādēļ ierastās metodes slīdēšanas novēršanai šeit nedarbosies.

Ja stūre akvaplanēšanas brīdī tiek griezta, tad tiklīdz riepas atkal pieskaras ceļam, tās izraisīs asu saraustīšanos uz sāniem un sekojošo slīdēšanu. Tieši tas pats attiecas uz riteņiem, kas bloķēti ar bremžu pedāli. Tādēļ optimālais scenārijs akvaplanēšanas novēršanai ir bremzēšana ar motoru, nemainot stūres rata stāvokli. Ja automašīna “peld”, ir nekavējoties jānoņem kāja no gāzes pedāļa un jāizvairās no pēkšņu kustību veikšanas, gaidot, kad atjaunosies riepu saķere un kontrole pār automašīnu.

Bieži akvaplanēšana nenotiek ar visiem riteņiem uzreiz, bet tikai ar vienu vai diviem, piemēram, ja automašīna iebrauc peļķē ar vienu sānu. Šajā gadījumā ir divtik svarīgi stingri turēt stūri un saglabāt mieru: strauji palielināta pretestība pusē, kas atrodas peļķē, var pagriezt automašīnu un pat “izvilkt” stūri no rokām, un strauja bremzēšana šajā gadījumā var pagriezt to citā virzienā – tajā, kur nebūs ūdens un būs labāka saķere, bet var būt arī šķērslis – koks, stabs vai cita automašīna. Tāpēc vispārējais scenārijs ir nemainīgs – nebrauciet slapjās vietās ar pārāk lielu ātrumu un nemēģiniet stūrēt vai strauji bremzēt, kad viena no automašīnas malām atrodas “uz ūdens”.

Būtiski atcerēties – kad automašīna kļūst nekontrolējama, autovadītājiem ir raksturīgi pieņemt impulsīvus lēmumus, rezultātā apdraudot savu un citu pasažieru drošību. Lai gan akvaplanēšana var būt biedējoša pieredze, galvenais ir saglabāt mieru, jo tikai miera stāvoklī cilvēks ir spējīgs pieņemt pareizus lēmumus par to, kā tikt galā ar ekstremāliem apstākļiem.

0 Komentāru