2 komentāri

Kā izdarīt savu izvēli vēlēšanās? Atbildes uz šo jautājumu nereti nav ne tikai pieaugušajiem, bet vēl biežāk – skolēniem, kuri jau var piedalīties vēlēšanās.

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt, par ko tu balsotu? Daudziem jauniešiem uz šo jautājumu nav atbildes. “Man ir 17 gadu un nezinu, es par to vispār nedomāju,” atzīst Rīgas Vakara ģimnāzijas skolnieks Mihaels.

Nereti lēmums tiek pieņemts pēdējā brīdī un ir balstīts citu cilvēku ieteikumos. “Tu jautā citiem cilvēkiem viedokli, bet tas ir viņu viedoklis. No vienas puses, ir bišķiņ skumji, ka tev nav pašam sava viedokļa par to, bet nu, ja tu izvēlies viņu viedokli, tu īsti arī nezini, vai tas ir pareizais viedoklis,” saka skolniece Agnese. “Un arī balso vairāk par to, ko esi vispār dzirdējis, kas ir tāds populārāks,” piebilst Laura.

Zināšanas, kā izdarīt izvēli vēlēšanās, trūkst ne tikai pēdējo klašu skolēniem, problēmas ir arī tiem, kas tikko kā sēdušies augstskolu solā. Šo situāciju apzinājis Tiesībsarga birojs, kurš ar īpaša projekta palīdzību mēģinājis to risināt.

Projekts “Vēlēšanu pratība” norit jau kopš pavasara. Tā laikā par to, kā izdarīt izvēli vēlēšanās, runāts ne vien ar pašiem jauniešiem, bet arī ar viņu skolotājiem.

“Ir ārkārtīgi svarīgi no skolotājiem saņemt formulu par pašu balsošanas pratību, par analītisku kritisku informācijas izvērtējumu, ko sniedz deputāti vai partijas, tad lai tiešām tas būtu balsojums atbildīgs, no brīvas gribas, bet kas balstīts uz jēgpilniem secinājumiem, ka cilvēks ir sapratis, par ko viņš balso un kāpēc viņš tieši balso par to vai citu politisko partiju,” norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs vēlētos, lai vidusskolēni daudz aktīvāk apgūtu politiku un tiesību zinātnes. Jauniešu apātijā pret politiku esot vainojami arī paši politiķi, saka Babītes vidusskolas skolotāja.

“Kāpēc politiķi nedara un nerāda šo piemēru? Ja viņi rādītu piemēru, ka nepārkāpj atļauto braukšanas ātrumu, ka nebūtu ziņās kārtējais skandāls, ka kāds politiķis kaut ko ne tā izdarījis, tad arī tas skolēns ņemtu to kā piemēru, nevis turpinātu no vecākiem zākāt šo te politiķi,” pauž Babītes vidusskolas skolotāja Baiba Atmane.

Pedagogi arī secinājuši, ka ieinteresēt skolēnus valstī notiekošajā iespējams tikai praktiski parādot, kā politiskie procesi ietekmē katra cilvēka ikdienu.

“Viņi bieži nesaskata to savienojumu, ka īstenībā tā politika ir apkašā jebkuram dzīves mirklim. Kaut vai primitīvs piemērs, tas, kas mums ir piedāvājumā skolas ēdnīcās, ir saskaņots ar to, ko saka likuma vadlīnijas, kādam ir jābūt pilnvērtīgam uzturam,” saka Olaines 1. vidusskolas skolotāja Liene Dreimane.

Aplēses liecina, – ja jaunietis neaiziet nobalsot līdz 21 gada vecumam, tad viņa līdzdalība valsts dzīvē, visticamāk, ir zaudēta.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl