Aizvien vairāk jauniešu vasarās vēlas strādāt, par šādu iniciatīvu priecīgi ir arī uzņēmēji

2 komentāri

Arī šī vasara pierādījusi, ka aizvien lielāku popularitāti jauniešu vidū guvis skolēnu vasaras nodarbinātības projekts.

Tā ietvaros 15 līdz 20 gadus veciem strādāt gribētājiem tiek dota iespēja divu mēnešu garumā darboties pēc izvēles – privātā uzņēmumā vai valsts iestādē par minimālo algu, kuru uz pusēm sedz darba devējs un valsts.

16 gadus vecais Vigo jau otro vasaras brīvlaiku izvēlējies aizvadīt nevis ar kaimiņu puikām futbolu spēlējot, bet gan cītīgi strādājot. Par piemērotu darba vietu viņš novērtējis no mājām netālu esošo kafejnīcu.

Vigo Zebuliņš
Skolēns

Kafejnīcā es vācu galdiņus, palīdzu bārmenei apkalpot cilvēkus un palīdzu vēl virtuvē pavārītēm kaut kādus traukus nomazgāt un tā. Tas liekas interesanti, aizraujoši un man patīk šeit strādāt.Ir iespēja nopelnīt pašam sev naudu, kuru pēc tam var iztērēt. Nevis vecākiem prasi, lai tev kaut nopērk, bet pats sāc domāt, kur un kā to naudu tērēt.

Līdzīgās domās ir arī citi skolēni. Kāds strādā naudas dēļ, bet vēl kāds jau sācis bruģēt pirmos metrus pretī karjerai.

Edijs Koslausks
Skolēns

Es biju iepriekš strādājis departamentā un sapratu, ka tā ir reāli labākā vieta, kur var nokļūt skolēns. Pirmkārt jau tas ir ļoti labs ieraksts CV. Darba devējs, redzot tavu CV, redz, ka šis cilvēks ir kaut kā vērts un viņam vienkārši ir jādod šī iespēja. Un man vienkārši patīk tie cilvēki, kuri tur strādā.

Jauniešu nodarbinātības prakse Latvijā tiek piekopta piekto vasaru un ar katru gadu gūst aizvien lielāku popularitāti. Piemēram, šogad projektā iesaistījušies par 200 skolēniem vairāk nekā pērn. Tāpat pieaug arī iesaistīto darba devēju skaits.

Ieva Hahele
Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles vadītāja

Viņš vai nu aizpilda darba vietas, kas ir radušās uz vasaras periodu profesijās, kas ir sezonālas, varbūt arī viņš kādā brīdī var atrisināt jautājumu par sava personāla resursu aizstāšanu. Ja darbinieki iet atvaļinājumā, tad kādam ir viņus jāaizstāj. Un daudz vieglāk to ir izdarīt, ja ir resursi no malas, kas ir šie skolēni.

Daži uzņēmēji neslēpj, ka darbīgas rokas trūkst tik ļoti, ka priecātos par iespēju nodarbināt krietni lielāku skolēnu skaitu.

“Mēs šādu iespēju izmantot esam ļoti priecīgi. Un tas, ka valsts nāk pretī un bērnus tādā veidā piešķir iestādēm, kurā varētu pastrādāt pa vasaru, tas ir ļoti efektīgi. Mums viņi ļoti daudz palīdz un izdara ļoti lielu darbu. Ir trīs jaunieši, kurus mēs uzreiz gribētu paturēt, bet tomēr jauniešiem ir jāmācās, jāiegūst specialitāte un pašiem jādomā, par ko viņi grib strādāt,” min SIA “Pansija” valdes priekšsēdētājs Artūrs Berdinskis.

Katram vasarā nodarbinātajam skolēnam valsts atvēl pusi no minimālās algas divu mēnešu garumā, otru pusi sedz darba devējs. Starp pieprasītākajām nozarēm ir tirdzniecība, tūrisms un lauksaimniecība.

 
2 komentāri