“Aizbraucu, lai sakrātu naudu dzimummaiņas operācijai.” Latviešu viesstrādnieks stāsta par pieredzi Holandē

45 komentāri

Daniels no Latvijas uz Holandi aizbrauca tāda mērķa dēļ, kas lielu sabiedrības daļu varētu šokēt, – lai sakrātu naudu dzimummaiņas operācijai.

Daniels piedzima kā meitene kādā Latgales pilsētā, taču visu mūžu juties kā puisis. Tagad Daniels ir pārmaiņu priekšā – būs vairākas operācijas, lai fizioloģiski nomainītu dzimumu. Lai tam nopelnītu naudu, Daniels strādāja smagu darbu Nīderlandē.

Daniels

Es atgriezos, jo visu to dzimummaiņas lietu gribu veikt Latvijā. Pirmkārt, lai būtu vieglāk nomainīt dokumentus. Lai varētu nomainīt, vajag vismaz vienu operāciju uztaisīt, tad nebūs tā visa “čakara”. Kaut mazāka birokrātija.

Smags fizisks darbs siltumnīcā Danielu nebiedēja. Algas labas, bet saimnieki atvelk savu daļu par dzīvošanu, ēšanu, pat divriteni, ar kuru nokļūt uz darbu. Taču, taupīgi dzīvojot, var sakrāt. “Desmit stundas katru dienu, piecas dienas nedēļā. Foršs darba laiks. Uz rokas sanāca pēc visiem nodokļiem, atvilka arī par māju no algas. Nedēļā uz rokas saņēmu 320 eiro. Tā arī pusgada laikā sakrāju.”

Viesstrādnieku mitekļi parasti ir kopmītnēs, kur daudz privātās telpas nav. Daniels dzīvojis kopā ar poļiem. Visi sadzīvojuši draudzīgi. “Ja tu esi cilvēks, kas grib kasīties, tad tev nekad nebūs labi. Tur nav nacionalitātes vaina. Es nebraucu uz turieni kasīties un drāmu meklēt, bet – strādāt.”

Daniels neslēpa, ka atbrauca, lai sakrātu naudu dzimummaiņas operācijai. Pārējie viesstrādnieki to uztvēra bez jebkādiem aizspriedumiem, novēlēja, lai viss labi izdodas. Citiem latviešiem Nīderlandē klājies krietni smagāk. Pāris darbā iekārtošanas aģentūras iemantojušas ļoti nelāgu slavu.

Daniels

“Čakarē” ar stundām. Tu esi nostrādājis tik, cik esi, bet saņem mazāk naudas, jo uz aģentūru aizsūta mazāk stundu, bet tas nav atkarīgs no uzņēmuma, bet aģentūras. Zog stundas.

Daudzi viesstrādnieki, sevišķi jaunieši, iekrīt marihuānas slazdā. To tik viegli dabūt, ka daži pīpē katru dienu, pēc darba. Noplok ambīcijas, dzīve kļūst apātiskāka. Te viss atkarīgs no cilvēka rakstura, uzsver Daniels. “Nīderlande kā vieta nav vainīga tajā, ka esi vājš cilvēks. Jā, zālīte tur ir legāla. Man tas neko nemainīja.”

Latvijā Daniels atradis domubiedrus un iesaistījies seksuālo minoritāšu organizācijā, un filmē savu “YouTube” blogu. Latvijā šādu cilvēku ir daudz, un labāk, lai viņi iznāk no skapja, iekļaujas sabiedrībā, nevis beidz dzīvi pašnāvībā, vai mokās visu mūžu, to uzsver Daniels.