“airBaltic” dāņu investors ar partneriem var kļūt par kompānijas īpašnieku un Gauss ,iespējams, būs līdzīpašnieks

3 komentāri
“airBaltic” dāņu investors ar partneriem var kļūt par kompānijas īpašnieku un Gauss ,iespējams, būs līdzīpašnieks
Foto: LETA

Parādījušās šaubas, vai nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” izdosies piesaistīt stratēģisko investoru, kā tas solīts līdz šim.

Jauno “airBaltic” īpašnieku bija paredzēts nosaukt līdz gada beigām, taču sarunas ievilkušās. “Šobrīd notiek  trīs iespējamo investoru izvērtēšana. Laiks ir pagarināts līdz janvāra beigām, jo neiet tik ātri juridiskā puse,” sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis jau atzinis, ka starp potenciālajiem pircējiem velti meklēt kādu globālu lidsabiedrību. Taču, kā liecina Tv3 ziņu rīcība esošā neoficiāla informācija, ļoti aktīvi sarunās ar valdības pārstāvjiem piedalās “airBaltic” mazākumakcionārs dānis Larss Tūsens ar partneriem. Viņi izteikuši piedāvājumu no valsts atpirkt tai piederošos 80% akciju, par to samaksājot 80 miljonus eiro. Valsts budžets gan saņemtu tikai aptuveni pusi, pārējais tiktu ieguldīts kompānijas pamatkapitālā.

Neoficiāli  zināms, ka šos pircējus  atbalsta pašreizējais kompānijas šefs Martins Gauss, kurš ne tikai saglabātu amatu, bet, iespējams, kļūtu par kompānijas līdzīpašnieku. Valsts pārstāvis sarunās ar investoriem mazākumakcionāru piedāvājumu ne apstiprina, ne noliedz. “Šobrīd nevaru komentēt nevienu no iesniegtajiem piedāvājumiem – nedz kas tos ir iesniedzis, nedz kādi tie ir. Strādājam pie piedāvājumu izvērtēšanas un ceram tuvākā laikā sasniegt rezultātus,” komentē Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Jāatgādina, ka Tūsens par “airBaltic” akcionāru kļuva visai neskaidros apstākļos. Viņš akcijas nopirka no vācieša Ralfa Dītera Montāga-Girmesa, kura vārds atrodams “Panamas papīros” un kura biznesa saites meklējamas  Krievijā. Internetā atrodamas publikācijas, kurās apšaubīts, vai kungi ir patiesie labuma guvēji lidsabiedrībā, izsakot minējumus, ka aiz viņiem stāv citas personas, kuras, iespējams, tagad vēlās pārņemt kontroli “airBaltic”. Ozoliņš gan sadarbību ar Tūsenu un pirms tam – Girmesu – uzteic.

Kaspars Ozoliņš
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs

Šobrīd visi nosacījumi ir izpildīti, mazākumakcionārs pilda akcionāru līgumu, ir veicis investīcijas. Līdz ar to nevar runāt par šķēršļiem, kas varētu traucēt uzņēmuma darbību.

Tikmēr bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzskata, ka galvenais uzdevums ir atrast kompānijai stratēģisko investoru, kas lidsabiedrību paceltu jaunā līmenī. Tūsens un viņam līdzīgie vairāk ir finanšu investori. “Stratēģiskais investors ir tas, kas, apvienojot kompānijas, papildina savu tīklu ar galamērķiem, kas ir “airBaltic”, un mēs papildinām tīklu ar galamērķiem, kas ir šiem investoriem. Tā ir sinerģija. Finanšu investors ir tas, kas šogad iegulda 10 miljonus, bet nākamgad grib 12 atpakaļ. Es nedomāju, ka tas ir tas, kas mums vajadzīgs,” viedokli pauž Matīss.

Augulis gan noliedz, ka valdība jebkad būtu devusi uzdevumu atrast stratēģisku investoru. “Nav tāds uzdevums bijis. Ir jāsameklē investors, lai nodrošinātu kompānijas attīstību, tai skaitā, flotes nomaiņu,” attrauc Matīss.

Jāpiebilst, ka no valsts budžeta “airBaltic” glābšanā pēdējos gados ieguldīti 240 miljoni eiro. Līdz ar to jebkura mazāka pārdošanas summa nozīmētu, ka valsts ieguldīto neatgūs. Lielas problēmas šobrīd rada arī tiesvedības Krievijā un Lietuvā, kurās joprojām ir ierauta “airBaltic” un par kuru atrisināšanu jau tuvākajā laikā varētu būt jāslēdz miljonos mērāmi mierizlīgumi.