Aicina pieteikties jaunus brīvprātīgos vēža pacientu atbalstam

1 komentārs

Lai uzklausītu, mierinātu un izvestu pastaigā, jau trešo gadu uz Onkoloģijas centru dodas cilvēki, kuri vēža slimniekiem ir blakus smagajā dzīves posmā. Taču pacientu slimnīcā kļūst vairāk, un aizvien pietrūkst cilvēku, cilvēku, kuri varētu atbalstīt.

Brīvprātīgā Olga Slaugotne trešo gadu nāk apciemot onkoloģiskos pacientus, – vienreiz nedēļā pēc darba. Viņai sanāk parunāt un palīdzēt vienā vakarā vienam vai diviem cilvēkiem. Pēdējās reizēs viņa ir bijusi pie kāda kunga, kas nedzīvo Rīgā. Šādiem slimniekiem ir vēl smagāk, jo draugi un radi nevar atnākt katru dienu.

“Tās pašas zemenes es atvedu. Lai vismaz pasmaida, jo viņa stāvoklis ir nopietns. Palutinu,” stāsta Olga.

Viņa zina, ko runā – pirms pieciem gadiem Olgai pašai atrada audzēju, šobrīd viņai ir remisija, bet kad uzzināja par iespēju kļūt par brīvprātīgo medicīnas iestādē, kur pati nesen ārstējās, uzreiz saprata, ka vēlās kļūt par vienu no viņiem.

“Kad es nāku pie slimnieka, stādos priekšā, pasaku vārdu, uzvārdu. Man ir tāda nozīmīte, ka esmu “Svētās Ģimenes Mājas” brīvprātīgā, tad es arī saku, ka arī esmu onkopacients, un uzreiz skatiens mainās…Nu jā, esi viena no mūsējām, tu saproti, par ko ir runa,” bilst Olga.

Protams, nav obligāti jābūt onkopacientam, lai kļūtu par brīvprātīgo, taču bieži vien šo darbu jeb sirds aicinājumu veic cilvēki, kuri ir saskārušies ar šo nelaimi. Piemēram, no šīs slimības sirga vai sirgst kāds tuvinieks, stāsta onkoloģe-ķīmijterapeite Signe Plāte. Viņa ir viena no tām, kas vada apmācības seminārus brīvprātīgiem.

“Pacienti diezgan bieži jūtas vientuļi, un šādā ziņā brīvprātīgo kustība ir brīnišķīga iespēja pacientiem vienkārši izrunāties, jo slimnīca emocionāli uzturošas funkcijas simtprocentīgi veikt nevar. Un šīs funkcijas nekādā ziņā nepārklājas,” stāsta Plāte.

Sākumā šķiet, ka pacients nelabprāt atveras un vēlas komunicēt, saka Latvijas Onkoloģijas centra kapelāns Juris Meijers, taču šis priekšstats ir maldīgs, viņi grib tikt uzklausīti.

“Izrunāties, jo šī jēgpilna sarunu vešana, tas stāsts, ko stāstam slimniekam, ko no viņa saņemam, tas arī ir dziedniecisks, terapeitisks, viņš ir ļoti nepieciešams un viņš ļoti pietrūkst,” norāda Meijers.

Tikmēr Onkoloģojas centrā aizvien trūkst brīvprātīgo. Biedrība “Svētās Ģimenes māja” maija sākumā uzsāk jaunas brīvprātīgo grupas apmācības un aicina pieteikties jaunus dalībniekus, kuri būtu gatavi savu brīvo laiku veltīt emocionālā atbalsta sniegšanai vēža slimniekiem.

1 komentārs