Āfrikas cūku mēris ienāk arvien tālāk uz rietumiem Latvijas teritorijā

Pievienot komentāru
Āfrikas cūku mēris ienāk arvien tālāk uz rietumiem Latvijas teritorijā
LETA

Piektdienas vakarā Pārtikas un veterinārais dienests nāca klajā ar bēdīgām ziņām visiem Latvijas cūkkopjiem – kādā saimniecībā Vārkavas novadā 50 cūkas saslimušas ar Āfrikas cūku mēri. Tas sagrāvis lauksaimnieku cerības beidzot izlūgties no Eiropas Savienības maigākus cūkgaļas transportēšanas noteikumus. Tikmēr Latvijas novados, kurus cūku mēris vēl nav skāris, saimniecības cenšas sagatavoties slimības atnākšanai.

Sargā sivēnus

Zemnieku saimniecībā ”Rubuļi” sivēni turpinātu augt arī tad, ja visa pārējā pasaule apstātos. Visu sākot no barības audzēšanas, kaltēšanas, cūku kaušanas un desu siešanas šajā saimniecībā dara paši, tikai daļu savu sivēnu atdodot lielajām firmām. 2500 galvu ganāmpulks te dzīvo kādreizējā kolhoza kūtīs, ko pēdējos divdesmit gados kārtībā savedusi Virtu ģimene. Viņi cer – pat, ja mēris līdz šejienei atnāks, pie viņiem iekšā netiks.

”Protams, ka nepatīkama sajūta. Man nebūtu nekāds lielais prieks saņemt kādu valsts kompensāciju un tālāk sēdēt uz to naudiņu. Mēs tomēr 25 gadus ieguldījām darbu, un tagad paņemt un pēkšņi atvadīties no tā,” ar bažām Latvijā notiekošo vēro saimniecības priekšnieks Sergejs Virts.

Nāca no austrumiem

Āfrikas cūku mēris Latvijā ienāca no austrumiem. Pirmoreiz slimība konstatēts trim cūkām Baltkrievijas pierobežā aizpagājušā gada vasarā. Kopš tā laika, pieliktas milzu pūles, lai mēri apturētu. Saimniecībām, kurās kādreiz mežacūkas klaiņoja ap kūtīm, tagad apkārt uzcelti žogi, bet paši savvaļas dzīvnieki masveidā izšauti. To populācija divu gadu laikā nokritusies no 75 līdz 35 tūkstošiem dzīvnieku.

”Es esmu pats arī mednieks un visu gadu eju medībās. Pirms diviem gadiem varēja redzēt, ka uz lauka ganās 70-80 cūkas vienā barā. Tagad tādu skatu vairs nav – ir pieci, ir desmit dzīvnieki barā,” atzīst Virts.

Tomēr līdz šim mēra ierobežošanas centieni nav vainagojušies panākumiem. Slimība pamazām pārņem arvien jaunas Latvijas teritorijas. Piemēram, pirms nedēļas tā pirmoreiz konstatēta vairākos Zemgales pagastos, kur tā varētu būt ienākusi gan no Latgales, gan Lietuvas. Turklāt tikai vakar vakarā tā atkal no meža cūkām pārceļojusi pie mājas cūkām Latgalē Vārkavas novadā. Līdz Kurzemes leišmalei, kur atrodas Rubuļi, mēris vēl nav atnācis. Bet saimnieki negaida rokas klēpī salikuši. Ap saimniecību ir uzcelts žogs, teritorijā var iebraukt tikai pār dezinfekcijas platformu, bet cūku kūtīs ieiet var tikai speciālā apģērbā un pēc dezinfekcijas procedūras.

Neapzinīgi saimnieki

Saskaņā ar likumu Latvija ir sadalīta trīs zonās – pirmajā slimība vēl nav redzēta, otrajā to pārnēsā tikai mežacūkas, bet trešajā pēdējā gada laikā slimojuši arī mājas dzīvnieki. Jo augstāka zona, jo stingrāki ierobežojumi tajā audzēto cūku tirgošanai. Piemēram, no trešās zonas cūkas vest ārā nedrīkst. Tas savukārt nozīmē mazas peļņas iespējas saimniekiem. Pārtikas un veterinārajā dienestā vēl nesen redzēja gaismu tuneļa galā – ja būtu izdevies slimību neielaist mājas cūkās, ierobežojumi rudenī varētu atmaigt. Tagad cerības uz to ir pamatīgi sarukušas.

“Cilvēki, kuriem tas ir bizness, saprot riskus. Bet mums ir ļoti daudz tā saucamās piemājas saimniecības, kur cilvēki tur cūkas pašpatēriņam un šādas saimniecībās bieži vien izpratne par biodrošības jautājumiem ir niecīga vai tās nav vispār,” sūrojas dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.

Foto

Video