Advokāti tiesām pārmet attālinātā darba neievērošanu

3 komentāri

Laikā, kad it visu dzīves regulē pandēmiju ierobežojošie pasākumi, tiesas palikušas priviliģētā stāvoklī – tā vietā, lai pēc iespējas vairāk strādātu attālināti, tiesneši visbiežāk pieņem lēmumu vien izretot dalībniekus ar divu metru distanci un tomēr tikties telpās, nevis datorekrānos, vēsta TV3 Ziņas.

TV3 Ziņas skaidroja, vai Covid-19 attiecas arī uz tiesām un, ja tā, kādi ir kritēriji sēžu norisei attālināti un to norisei klātienē.

Neizpratni, kāpēc skolēniem un bērndārzniekiem ir jāpaliek mājās, kamēr tiesas var notikt klātienē, pauda advokāti, jautājot, vai uz tiesām Covid-19 neattiecas. Dienā, kad filmēts sižets, 12.aprīlī, arī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijā Abrenes ielā cilvēku plūsma ir mazāka, bet ir sēdes, kas notiek klātienē.

Dienā, kad TV3 Ziņas filmē sižeru, kalendārā pa abām tiesām kopā 51 sēde. Vairums no tām ir paredzētas klātienē. Pie ieejas durvīm ik pa brīdim izveidojas cilvēku bariņš, kamēr apsargs pārbauda dokumentus.

Jā, uz durvīm ir izvietota informācija, kas jāievēro, lai pasargātu sevi un citus no Covid-19, bet TV3 Ziņas interesēja, kādi precīzi ir kritēriji tiesu darba organizēšanai.

Tiesu administrācija atsaucas uz Tieslietu ministrijas vadlīnijām, kas atjaunotas vēl 2021.gada martā, kas nosaka, ka sēde klātienē ir galējais risinājums vien tad, ja nedz rakstveidā, nedz attālināti nav izdevies sēdi noorganizēt. Izņēmums, protams, ir valsts noslēpumu saturošas vai smagas krimināllietas.

“Pats primārais ir izskatīt lietas rakstiski, pat bez video konferences. Pa vidu ir process līdz video, ja to nevar, tikai tad notiek klātienē. -Katra lieta iziet cauri posmiem,” skaidro Tiesu administrācijas pārstāvis Elvijs Ērglis.

Skaitļi gan liecina par pretējo. Visa aizvadītā gada laikā, kas lielākoties tomēr pagāja “Covid-19 ēnā”, tikai 6000 sēžu notika rakstveidā, nepilni 3000 – ar tehnoloģiju starpniecību, bet nospiedošais vairums – 52 000 – klātienē. Šā gada pirmajā ceturksnī nekas neliecināja par būtisku paradumu maiņu. Lai arī pieaudzis videokonferenču skaits, klātienē tik un tā notikušas jau vairāk par 20 000 sēžu.

Vienā tādā pabija arī TV3 Ziņas. Telpā atrodas tiesnese ar palīgu, prokurore, divi apsūdzētie, advokāts un tulks. Lēmums, kā sēdi rīkot, ir tiesneša ziņā. Šajā gadījumā TV3 Ziņām skaidro, ka dalībnieku nav bijis daudz, tāpēc citas opcijas bez klātienes netika izskatītas. Visi izretoti ar divu metru distanci, kā arī ir atvērts logs.

“Man nav skaidrs, kāpēc 15 vai 10 kvadrātmetri vienā telpā ir baznīcā. Bet ne tiesā. Covid-19 ir lipīgs, tad jāievēro distancēšanās un nepulcēšanās, kas arī attiecas uz tiesām,” uzskata zvērināts advokāts Ivo Klotiņš.

Kad advokātam pašam tuvojās sēde ar 15 dalībniekiem, kuriem draudēja spiešanās telpā mazākā par 30 kvadrātmetriem, viņš ar iesniegumu vērsās visās iespējamās instancēs. Sēde pēc tam tika noorganizēta droši, viņam ar klientu esot blakus zālē un pieslēdzoties tiešsaistē. Tomēr, viņaprāt, viens gadījums nerisina neskaidrās vadlīnijas, ar ko Tieslietu ministrija pateikusi, ka “nav specifisku noteikumu par maksimālo personu skaitu vai minimālo kvadrātmetru skaitu tiesas zālē”.

Ministrija laiku komentāram neatrada, vien atbildēja rakstiski, ka vadlīnijas nav normatīvais akts, bet gan tikai rekomendācijas. Jautājums gan bija par ko citu – vai tiesas piekopj labo praksi.

Ārkārtējā situācija valstī ir beigusies, tāpēc formāli vadlīnijas pat nav spēkā, tomēr Tiesu adminsitrācijā saka – kamēr saslimstība turas augsta, vēl pie tām pieturēšoties.