Adopcija Latvijā: vairāk nekā 1300 bērnu gaida, kad kādu dienu nonāks īstā ģimenē

0 Komentāru
Adopcija Latvijā: vairāk nekā 1300 bērnu gaida, kad kādu dienu nonāks īstā ģimenē

Patlaban Latvijā oficiāli zināmi vairāk nekā 1300 adoptējami bērni, no kuriem lielākā daļa gaida, kad kādu dienu nonāks īstā ģimenē, jo iepriekš vecākiem atņemtas aizgādības tiesības vai arī pašu vecāku nav. Šā gada pirmajos astoņos mēnešos adoptēti 164 bērni, un pērn pirmo reizi 15 gadu vēsturē visvairāk bērnus adoptējuši vietējie pāri.

Ir agrs darba dienas rīts. Mamma Linda uz skolu gatavojas vest pirmklasniekus – dvīņu puikas, kuri Lindas un viņas vīra ģimenē ienāca tieši pirms gada.

“Mēs pieļāvām iespēju, ka mēs varētu adoptēt vairāk par vienu bērniņu, mēs gribējām no vienas ģimenes. Tajā brīdī pat iedomāties nevarējām, ka tie būs divi puikas, dvīņu puikas, abi vienāda vecuma,” stāsta Linda Ozola.

Linda stāsta, ka par adopciju ģimenē domājuši daudzus gadus. Taču par zēnu iepriekšējo ģimeni no dokumentiem zina vien to, ka viņu īstajiem vecākiem ir vēl četras atvases.

Video

“Ļoti daudzas lietas, lai arī puikas jau ir lieli, mēs mācījāmies no nulles. Piemēram, kā veidot attiecības ar saviem līdzcilvēkiem. Diemžēl  šie bērni, kuriem nav iespēja uzaugt ģimenē, viņi nespēj to iemācīties,” teic Linda.

Šobrīd Adopcijas reģistrā ir 1311 bērni, visvairāk vecumā no 10-18 gadiem

Labklājības ministrijā skaidro, ka daļa no Adopcijas reģistrā iekļautajiem bērniem, bijuši ievietoti glābējsilītē, vecāki citā veidā labprātīgi bērnus atdevuši adopcijai vai arī viņiem vecāku tiesības atņemtas.

LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Ivita Krastiņa stāsta: “Visbiežākais, kā bērni nonāk adopcijā, tomēr ir no nelabvēlīgām ģimenēm, kur vecākiem ir alkohola problēmas, arī atsevišķos gadījumos narkotisko vielu problēmas”.

Šogad Latvijas ģimenes adoptējušas 81 bērnu, bet ārvalstu ģimenes – 83 bērnus no Latvijas. Visbiežāk tas ir uz ASV, Franciju un Itāliju.

“Nu jau arī Latvijas adoptētāji izvēlas pat ne tikai divus vienas ģimenes bērnus, bet arī 3 un četrus. Mēs 2015. gadu varam minēt kā tādu unikālo ar to, ka divas Latvijas adoptētāju ģimenes adoptēja vienlaicīgi 4 vienas ģimenes bērnus,” norāda Krastiņa.

Pērn adoptēti 267 Latvijas bērni, no tiem 132 adoptēja vietējās ģimenes, bet 135 – ārzemnieki

Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vērtējumā adopcijas prakse mūsu valstī mainās un paliek arī mazāk to lietu, kad vecākiem ar bāriņtiesas lēmumu tiek atņemtas aizgādības tiesības. Pērn tās atņemtas 1235 personām, taču pirms pieciem gadiem to bijis apmēram par tūkstoti vairāk. Turklāt bērnu no ģimenes šķir, ja cita risinājuma nav.

VBTAI Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko atzīst: “Tas, kas drīzāk dara bažīgu, uz tā fona, ka lēmumi tiek pieņemti mazāk, mazāk bērnu tiek šķirti no ģimenēm, plus mīnuss, kas turas vienādā skaitliskajā līmenī, ir tie gadījumi, kad bērns tiek šķirts no ģimenes vardarbības dēļ”.

Visbiežāk Latvijas bērnus adoptē uz ASV, Franciju un Itāliju; visvairāk skolas vecumā un/ vai ar veselības problēmām

Vēl aizvien Latvijā grūti atrast ģimeni tiem bērniem, kas jau ir pusaudžu vecumā vai ar kādām veselības problēmām. Dvīņu mamma Linda saka – viņasprāt, Latvijā bērniem sapnis par iespēju uzaugt ģimenē kļūst arvien nereālāks, sasniedzot jau skolas vecumu. Viņa atceras, ka pirmos mēnešus adoptētie puikas bieži vien vaicājuši, cik ilgi viņi jau ir un cik ilgi paliks Ozolu ģimenē.

“Viņiem tā sajūta bija ļoti ilgi, tad OK, mēs te jau paliekam, tādas bailes, ka viņus varētu sūtīt atpakaļ,” teic dvīņu mamma Linda.

Piektajā septembrī apritēs tieši gads, kopš visi ir kopā, un tā Ozolu ģimenē būšot svētku diena.

0 Komentāru