Komentāri

Pavasaris Latvijas iedzīvotājiem atnesis ne tikai vairāk saules, bet, kā ik gadu, arī neskaitāmas bedres uz valsts ceļiem. Šogad pat aptuveni 80 kilometru kopgarumā. Taču par spīti tam, ka vēl rudenī politiķi solīja ceļu uzturēšanai vairāk naudas, tagad par to runāt vairs nevēlas. Kāpēc tā, un kā norit cīņa ar Latvijas ceļu bedrēm, pētīja LNT Ziņas.

Šī ziema Latvijas ceļiem bijusi īpaši nelabvēlīga. Tam par iemeslu ir biežās temperatūras svārstības ap nulle grādiem. Aktīvākie bedrīšu lāpīšanas darbi sāksies aprīlī, tagad tie notiek vietās, kur situācija ir viskritiskākā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Viena no tādām vietām pirms diviem gadiem bija Vecpiebalgas ceļš. Milzīgās bedres lika novadā izsludināt ārkārtas situāciju un rīkot protesta akciju pie Ministru kabineta.

Šopavasar akcija nesusi ilgi gaidīto rezultātu un divus gadus teju nepārtraukti lāpītā šoseja beidzot tiks rekonstruēta.

Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone norāda: ”Ceļš visu ziemu tiek ļoti uzraudzīts no autoceļa uzturētāja, viņi principā tās bedrītes lāpa visu ziemu un tāpēc šopavasar nav tādas problēmas. Mums ir arī ļoti laba ziņa, jo pēc Lieldienām sāksies P30 rekonstrukcija. Tās akcijas rezultāts viennozīmīgi var teikt paātrināja rekonstrukciju pa diviem gadiem Bet nu skumji, ka tādā veidā jārisina tās lietas, tas ir skumji viennozīmīgi.”

Kopumā Latvijā vairāk nekā pusei autoceļu rekonstrukcija būtu vajadzīga jau šodien. Neskatoties uz to, turpinās vien bedrīšu lāpīšana. Šogad asfalta ielāpiņu uz Latvijas ceļiem būšot par 50 000 kvadrātmetru vairāk nekā pērn, raidījumam 900 sekundes atklāja Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange: ”Mēs rēķinām, ka šajā gadā bedrīšu apjoms būs vismaz 500 000 m2 – ja mēs skatāmies vienlaidus tie būtu aptuveni 80 kilometri ar asfalta ielāpiņiem,” norādīja Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Galvenais iemesls lāpīšanai nevis remontēšanai ir naudas trūkums. Pirms vēlēšanām politiķi slēdza vienošanos ar ceļu nozares pārstāvjiem, solot šā gada budžetā atjaunot Autoceļu fondu. Tas ļautu daļu no autovadītāju maksātajiem nodokļiem novirzīt tieši ceļu būvei. Taču tagad politiķi no ceļu būvniekiem izvairoties.

Valdošā koalīcija ir parakstījusi ar mums vienošanos, ne tikai ar mums, bet vēl veselu virkni sabiedrisko organizāciju, kas bija ar mums kopā. Nu jāsaka, ka viņi šobrīd no tā, no mums drusciņ izvairās no mums un izvairās runāt par šo jautājumu,” atklāj Biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Tikmēr bedrīšu lāpīšanai šogad budžetā ieplānoti jau aptuveni 10 miljoni eiro.

Latvijas Valsts ceļu sniegtā informācija liecina, ka šogad darbu apjoms uz valsts ceļiem būs līdzvērtīgs pērn paveiktajam.

Šogad plānots saremontēt ceļus aptuveni tūkstoš kilometru garumā.
Naudas izteiksmē – 256 miljoni eiro, no kuriem 117 miljoni ir Eiropas ieguldījums. Salīdzinājumam – 2014. gadā finansējums autoceļiem bija 249 miljoni eiro. Tiesa, daļa darbu par šiem līdzekļiem tiks veikti šogad.
Jaunu ceļu būvniecība tuvākajā laikā Latvijā nav plānota, jo patlaban svarīgāk ir savest kārtībā jau esošos ceļus. Nopietnākie remontdarbi šogad tiks veikti uz autoceļa starp Daugavpili un Rēzekni, kā arī uz Pleskavas šosejas virzienā uz Sēnīti. Tāpat sarežģīti darbi plānoti uz tilta pāri Lielupei Kalnciemā.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl