80% iedzīvotāju tic, ka noziedznieki var laboties, bet tikai 14% būtu ar mieru piedāvāt viņiem darbu

1 komentārs

Tapuši jauni pētījumi par mūsu attieksmi pret cilvēkiem, kuri izcietuši sodu ieslodzījuma vietās. Un tie rāda, ka arvien esam ļoti skeptiski pret bijušajiem cietumniekiem.

Tā, piemēram, tikai 14% aptaujāto būtu gatavi šādus cilvēkus pieņemt darbā. Skepse, no vienas puses, saprotama, taču tā nepalīdz risināt problēmu. Lai viņi neatgrieztos uz noziedzības ceļa, vajadzētu atrast veidu, kā šiem cilvēkiem iesaistīties sabiedrībā, tajā skaitā atrast darbu.

Latvijas cietumos šobrīd ir aptuveni 3700 ieslodzīto. Katru gadu atbrīvošanas termiņš pienāk aptuveni 2000 no viņiem, bet ko darīt tālāk, lai cilvēki pēc iznākšanas cietumā vairs neatgrieztos?

Tieslietu ministrijā uzstāj, ka jau ilgstoši ir ieguldīts darbs bijušo cietumnieku atgriešanā uz likumpaklausības ceļa. Pēdējos gados dažādiem resocializācijas pasākumiem, kā palīdzībai ar darba meklējumiem, cietumnieku izglītībai un psihologu konsultācijām iztērēti aptuveni deviņi miljoni, pārsvarā Eiropas Savienības finansējuma.

“Pats vienkāršākais cietums ir izrakt bedri un uzlikt vāku virsū tam, kurš mums traucē. Bet rezultātā mēs iegūsim tikai problēmas sabiedrībā,” norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Konkrētu piemēru, ko nozīmē resocializācija, sniedza Valsts probācijas dienesta vadītājs – nesen atbrīvošanas termiņš pienācis kādam 65 gadus vecam vīrietim, kurš notiesāts uz 12 gadiem par sadzīviskā konfliktā pastrādātu slepkavību. Pieejot formāli, viņu varētu laist ārā un pakaļ neskatīties – sods ir izciests, turklāt cilvēkam pat pieder māja, kur dzīvot. Tā gan pa 12 gadiem izdemolēta, bet pašam vīrietim ir garīgās veselības problēmas, un viņš bieži iesaistās konfliktos.

“Tad, lūk, ir tas gadījums – no vienas puses, cilvēks ir izcietis sodu, viņam ir visas tiesības iet ārā, nav arī nekādu papildsodu, bet, ko darīt institūcijām, lai sabiedrība neciestu? Līdz atbrīvošanai tika atrisināts gan iestiklošanas jautājums šai mājai, gan elektrības pieslēguma jautājums, lai cilvēkam ir kur atgriezties un viņš var savas primārās vajadzības nodrošināt un nemeklēt piedzīvojumus citur. Uz šo brīdi pusotru gadu šis cilvēks dzīvo sabiedrībā, viņš pat ir atradis darbu. Kas būs tālāk – protams, mēs sekosim līdzi šim gadījumam, bet tās ir praktiskas lietas, ko mēs risinām,” stāsta Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs.

Tagad veikta arī socioloģiska aptauja par sabiedrības attieksmi pret cietumniekiem. Pēdējais līdzīgais pētījums noticis pirms desmit gadiem, bet lielas izmaiņas nav konstatētas. Četras piektdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vienreiz notiesāts cilvēks spēj laboties. Tomēr tikai 14% būtu ar mieru piedāvāt šādam cilvēkam darbu. Aptaujāti arī paši likumpārkāpēji, un katrs ceturtais atzinis, ka darbs viņam atteikts tieši kriminālās pagātnes dēļ.

“Tiek sagaidīts, ka šo atbalstu sniedz kāds cits. Pašvaldības, valsts, bet sabiedrības iesaistei vēlams būt mazliet lielākai, lai nodrošinātu to, ka cilvēks neveic atkārtotu noziegumu, lai viņš neatgriežas ieslodzījuma vietā,” saka pētījuma līdzautore Gunta Misāne.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā novērst recidīvismu, ir, palīdzot cietumniekiem atrast darbu un, ja iespējams, nodarbinot viņus jau cietumā. Te gan kārtējo reizi viss atduras pret mūžseno problēmu – vecajām Latvijas cietumu ēkām. Šobrīd cietumos par šuvējiem, galdniekiem un tā tālāk strādā 25% ieslodzīto, bet vairāk darba vietu izveidot nevar, jo trūkst tam piemērotu telpu.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl