66% Latvijas iedzīvotāju ir pret bēgļu uzņemšanu Latvijā

1 komentārs
66% Latvijas iedzīvotāju ir pret bēgļu uzņemšanu Latvijā
FOTO: LETA

Eiropas Komisija (EK) šodien, 13. maijā, plāno iepazīstināt ar savu stratēģiju Eiropas Savienībai (ES) par bēgļiem. Viens no pretrunīgākajiem priekšlikumiem saistīts ar bēgļu kvotu ieviešanu, pret ko iebilst gan Latvija, gan vairākas citas valstis. Neoficiāla informācija no Briseles liecina, ka obligātās bēgļu kvotas rada šķelšanos ES.

Pētījumu aģentūras TNS veiktā aptauja liecina, ka 18% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē iespēju, ka Latvijā varētu vairāk uzņemt bēgļus, nosakot kvotas. Tomēr vairākums – 66% ir pret to. 16% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

No tiem, kuri bēgļu kvotu ieviešanu vērtē negatīvi, visvairāk ir tādu, kuri uzskata, ka Latvijas valstij iesākumā jāpalīdz Latvijas iedzīvotājiem un tikai pēc tam citiem (28%).

Tālāk seko apsvērums, ka šāds solis Latvijas valsts budžetam radīs papildu izdevumus (12%). Tāpat tiek spriests, ka Latvijā jau ir daudz bēgļu un vairāk nav nepieciešams (10%), minēti arī iebildumi pret citu kultūru, reliģisko pārliecību vai pat pret rasi, kas neintegrētos Latvijas sabiedrībā (7%).

Kā iemesls minēts arī tas, ka Latvija nespēj uzņemt bēgļus, jo nav atbilstoša ekonomiskā nodrošinājuma un integrācijas politikas, sabiedrība tam nav gatava. Vēl 5% domā, ka lielāka patvēruma meklētāju uzņemšana var radīt problēmas, kā arī apdraudējumu sabiedrībai un ekonomikai.

Kritiskākā situācija patlaban izveidojusies Vidusjūras reģionā. Cenšoties bēgt uz Eiropu, šogad bojā gājuši 1800 cilvēki. Tas ir gandrīz deviņas reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Itālijā, Grieķijā un Spānijā šogad ieradušies aptuveni 65 000 cilvēku.

Arī interese nonākt Latvijā arvien pieaug, taču uz Eiropas fona apjoms ir niecīgs. Pērn nelegālo imigrantu skaits sasniedza 139 cilvēkus, gandrīz trīs reizes pārsniedzot 2013. gada līmeni.

Savukārt, patvērumu prasīja 364 cilvēki jeb divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Statuss, kas ļauj šiem cilvēkiem palikt Latvijā, tiek piešķirts vien nelielai daļai.

TOP komentāri

  • zuks
    0 0 0

    zuks

    Ko šeit viņiem darīt,vai viņi strādās un kur,kā ar valodu-man blakus dzīvo ķīnietis-tā jau sirsnīgs ,bet zāli nepļauj un saka ,kad latvijā cilvēki traki -visu plēš,un rok -esot tāpat skaista zeme un zāle ar skaista zied -nu ja pienenes.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl