57% aptaujāto uzskata, ka jaunieši bez krievu valodas zināšanām darba tirgū tiek diskriminēti

3 komentāri
57% aptaujāto uzskata, ka jaunieši bez krievu valodas zināšanām darba tirgū tiek diskriminēti
Foto: LETA

Vairāk nekā puse jeb 57% aptaujāto uzskata, ka jaunieši bez krievu valodas zināšanām darba tirgū tiek diskriminēti, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia un izklaides vietas Klondaika pētījums.

Tikmēr 30% aptaujāto uzskata, ka darba piedāvāšana pretendentam ar latviešu un krievu valodas zināšanām, nevis darbiniekam, kurš pārzina tikai latviešu valodu, ir otrā kandidāta diskriminēšana. Savukārt 70% ir pārliecināti, ka darba devējs šādā situācijā izvēlas kvalificētāko darbinieku. Vēl 14% aptaujāto atzīst, ka krievu valodas nezināšana pagātnē ir liegusi iespēju iegūt darbu.

”Šobrīd darba tirgū būtiski pieaug pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, kuri pārvalda vairākas svešvalodas – ne tikai latviešu, krievu un angļu valodu, bet arī, piemēram, vācu valodu. Īpaši svarīgi tas ir apkalpojošajā sfērā, kurā personālam nepieciešams izprast klientu un viņa vēlmes,” norāda Klondaika personāla daļas vadītāja Sanita Kuzmina.

”Analizējot situāciju darba tirgū, jāatzīst, ka krievu valodas zināšanas kandidātiem joprojām ir ļoti būtiskas. Nereti darba devēji kā pamatprasību kandidātam nosaka vismaz trīs valodu zināšanas – latviešu, krievu un angļu valodu,” atzīst arī uzņēmuma CV-Online Latvia personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.

Tikmēr 77% aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka darbinieks krievu valodas nezināšanu var kompensēt ar augstu kvalifikāciju un spēcīgām zināšanām pārstāvētajā nozarē.

60% respondentu savas krievu valodas zināšanas, izceļot īpaši runātprasmi, novērtē kā izcilas, 28% tās ir sarunvalodas līmenī, bet 10% atzīst, ka tās ir zemā līmenī. Tāpat 93% respondentu atzīst, ka viņu esošā darbavieta nepiedāvā iespējas apmeklēt krievu valodas kursus.

Teju puse jeb 49% uzskata, ka krievu valodas zināšanas ir viena no atslēgām konkurētspējai darba tirgū, 40% domā, ka valodas loma dažādās nozarēs ir atšķirīga. Savukārt 10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka krievu valodas zināšanas neietekmē konkurētspēju darba tirgū.

Atbildot uz jautājumu, kurās nozarēs svešvalodu zināšanas nepieciešamas visvairāk, aptaujātie visbiežāk atzīmēja apkalpošanas sfēru, tūrisma nozari, tirdzniecību, transportu un loģistiku, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozari.