500 eiro mēnesī katram iedzīvotājam bez nosacījumiem. Diskutē, vai universālais ienākums ir laba doma?

15 komentāri

500 eiro mēnesī katram Latvijas iedzīvotājam bez nosacījumiem – laba vai slikta doma? Šāds vadmotīvs bija šonedēļ notikušajai diskusijai par politikas jaunāko “modes kliedzienu” – vispārējo pamatienākumu.

Saskaņā ar šo ideju valsts iedzīvotājiem izmaksā pabalstu, kā saņemšanai netiek izvirzīti nekādi nosacījumi, un tā izmaksa nav ierobežota laikā. Idejas atbalstītāji uzskata, ka tas mudinātu cilvēkus labāk izmantot savas spējas un riskēt, sākot jaunus biznesus. Tikmēr skeptiķi to sauc par kārtējo politisko utopiju.

Ideja par vispārējo pamatienākumu jeb naudas summu, ko valsts katru mēnesi izmaksā saviem iedzīvotājiem, pretī neprasot neko, šobrīd ir ļoti populāra sarunu tēma Rietumu intelektuāļu un politiķu vidū. Turklāt ideju par beznosacījumu pabalstu atbalsta kā kreisie, tā labējie domātāji.

Iveta Kažoka
“Providus” pētniece

Vieni uzskata, ka tas ir veids, kā mudināt cilvēkus nebaidīties riskēt, veidot jaunus uzņēmumus, mainīt darbus, ja viņi redz kādu aicinājumu jaunā jomā un celt cilvēku produktivitāti. Tas ir tāds ļoti labējs skatījums. Ļoti kreiss skatījums uz šo jautājumu ir saistīts ar cilvēka cieņas argumentāciju. Ir domātāji, kas uzskata, ka līdz ar robotizāciju darbs varētu kļūt lieks kā parādība. Līdz ar to ir svarīgi, lai šie cilvēki arī turpmāk varētu piedalīties sabiedriskās norisēs, lai nebūtu tā, ka viņi paliktu bez jebkādiem ienākumiem.

Diskusija par beznosacījumu pabalstu nav tikai teorētiska vai priekšvēlēšanu populisms. Šveicē pirms pāris gadiem notika neveiksmīgs referendums par tā ieviešanu. Savukārt Kanādā, Skotijā un Somijā notiek pilotprojekti. No 175 000 bezdarbnieku Somijā izlozes kārtībā 2000 valsts maksā šobrīd 560 eiro mēnesī. Ienākumi netiek aplikti ar nodokļiem, un pabalsta izmaksa netiek pārtraukta, ja tiek atrasts darbs. Eksperimenta mērķis ir pārliecināties, vai naudas saņēmēji paliks mājās vai tieši otrādi – atsāks darbu un riskēs ar sava biznesa uzsākšanu. Skepsi par jauno modes kliedzienu neslēpj labklājības ministrs Jānis Reirs, kurš jau tagad prognozē eksperimenta izgāšanos.

Jānis Reirs
Labklājības ministrs (Vienotība)

Skaidrs, ka tā ir utopiska ideja. Somijā valdība, kas veic šo eksperimentu, ir labēji centriska. Laikam eksperimenta mērķis ir parādīt, ka šāda sistēma nav ieviešama. Viņi jau tagad ir paziņojuši, ka eksperiments netiks turpināts. Neoficiāli dati liecina, ka tas nekādi neuzlaboja statistiku par darba meklējumiem.

Pēc Reira teiktā, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem varētu maksāt bezatlīdzības pabalstu, būt jātrīskāršo valsts budžets. Deputāts Boriss Cilēvičs piekrīt, ka mūsdienu labklājības valsts modelī šāds pabalsts nav iespējams, jo grauj motivāciju maksāt nodokļus. Taču, skatoties nākotnē tādā vai citādā veidā, tas parādīsies.

Boriss Cilēvičs
Saeimas Cilvēktiesību komisijas deputāts (Saskaņa)

Šeit ir runa par pilnīgi citu filozofiju. Par atteikšanos no principa, – “kas nestrādā, tas neēd”. Tā ir orientēšanās uz cilvēka pašrealizāciju, lai katram būtu iespēja realizēt savu dzīvi, kā viņš vēlas nevis prasīt no talantīga dzejnieka, lai viņš sēdētu pie kases “Maximā” un pelnītu!

Turklāt vispārējā pamatienākuma realizācijas iespējas ir ļoti plašas, jo naudu var aizstāt ar pārtikas piegādi, kā tas tiek realizēts Dienvidāfrikas Republikā. Arī diskusijas organizētāji no “Providus” piekrīt, ka Latvijā radikālais piedāvājums iespējams tikai tālā nākotnē.

“Es neredzu veidu, kā mūsu sabiedrībā, kas ļoti maz domā par sociāliem jautājumiem, var pārlēkt pāri sākotnējai skepsei, kas rodas pragmatiskā latvietī, uzzinot par šādu ideju, ka jebkuram cilvēkam bez jebkāda iemesla tiktu piešķirta kaut kāda naudas summa,” min Kažoka.

Vienlaikus Kažoka atgādina, ka pirms 100 gadiem arī pensiju sistēma vai atvaļinājuma pabalsts likās utopiska ideja, bet tagad tas ir neatņemama dzīves norma.