4,5 miljardi eiro: Valsts kontrole kritiska par izdienas pensiju sistēmu un nākotnes saistībām

5 komentāri

4,5 miljardi eiro. Atklājies, ka šādas saistības valsts uzņēmusies, lai nodrošinātu izdienas pensijas specifisku arodu pārstāvjiem. Valsts kontrole vērš uzmanību, ka ir pēdējais brīdis politiķiem izšķirties, vai valsts tiešām var atļauties uzturēt šādu sistēmu.

Izdienas pensijas dod iespēju pensionēties ilgi pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un arī saņemt vidēji lielāku pensiju.

Valsts kontrole par izdienas pensijām runā jau gadiem, taču, noslēdzot revīzijas par valsts institūciju pērnajiem pārskatiem, pirmo reizi ir aplēsts kopējais nākotnes saistību finansiāls slogs valstij – 4,5 miljardi eiro, lielākā daļa aizsardzības un iekšlietu resorā.

Aprēķinā iekļauti gan pašreizējie, gan topošie izdienas pensiju saņēmēji, pieņemot gan, ka tie nodzīvos krietni ilgāku mūžu nekā vidējais Latvijā, proti, līdz 87 gadiem. Tādas esot Valsts kases vadlīnijas.

“Tā ir ļoti liela summa, un pilnīgi noteikti par to būtu jāaizdomājas politikas veidotājiem,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Secināts, ka izmaksas būtiski kāpušas, – apmēram desmit gadu laikā tās palielinājušās no 45 līdz aptuveni 75 miljoniem eiro gadā. Izdienas pensijas var saņemt ne tikai karavīri, ugunsdzēsēji un policisti, bet arī diplomāti, radošo profesiju darbinieki un vairāku iestāžu amatpersonas. Šis loks arvien ticis paplašināts, to skaitā ir arī transporta darbinieki, tiesneši, prokurori, drošības iestāžu darbinieki.

Izdienas pensijas tiek pamatotas ar personu nespēju turpināt darba gaitas, taču Valsts kontrole aplēsusi, ka 70% izdienas pensiju saņēmēju turpina strādāt – nereti tajā pašā institūcijā vai jomā, no kurām devušies izdienas pensijā.

“Protams, mēs apzināmies, ka šeit ir ļoti milzīgs ieinteresēto cilvēku loks, tomēr tajā pašā laikā mēs pilnīgi noteikti arī uz šādiem jutīgiem jautājumiem jāspēj paskatīties, jāspēj saprast, vai valsts to var atļauties,” vērš uzmanību valsts kontroliere.

Izdienas pensiju sistēmu pamatā administrē Labklājības ministrija, taču politikas veidošana ir katra konkrētā resora ziņā. Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) akcentē, ka jau iepriekš par šiem jautājumiem runāts, taču izmaiņas pašreizējā kārtībā būtu grūta politiskā izšķiršanās konkrētiem ministriem – pēc būtības jānostājas pašiem pret savu nozari.

“Ministrijām, kuras tur šo politiku un veido, būtu jāizskata, vai viņām pietiktu darbinieku, vai būt kompensējoši celt algas, nepiedāvājot izdienas pensiju, vai kā savādāk,” saka Petraviča.

Nākamā gada budžeta veidošanā Labklājības ministrija gatava atkal aktualizēt izdienas pensiju jautājumu.