42% emigrējušo tautiešu tuvāko gadu laikā apsverot iespēju atgriezties Latvijā

33 komentāri

Tuvāko divu gadu laikā 42% ārzemēs dzīvojošo aptaujāto tautiešu apsver iespēju atgriezties uz dzīvi Latvijā, un potenciālie reemigranti lielākoties ir gados jauni un izglītoti. Tiesa gan, viņus nesaistot dzīve laukos vai reģionā. Tikmēr “noteikti nē” un “visticamāk” neatgriezīsies Latvijā 46%. Tā liecina finanšu institūta “Altum” un darba piedāvājumu portāla “Your Move” aptauja.

No ārzemēs dzīvojošo tautiešu atbildēm izdevies izveidot profilu, ka tuvāko divu gadu laikā Latvijā lielākoties atgriezīsies vīrieši vecumā no 20 līdz 28 gadiem, kuriem ir iegūts bakalaurs, nav bērnu. Tie, kuriem šobrīd alga ārzemēs ir summā līdz tūkstoš eiro uz rokas, jo šādu pašu summu tagad var nopelnīt Latvijā, turklāt šeit ikdienas izmaksas ir zemākas.

Savukārt visdrīzāk Latvijā neatgriezīsies sievietes vecumā no 35 līdz 62 gadiem, kurām ir bērni, izglītība ir virs bakalaura līmeņa, darba alga ārzemēs ir no 1500 eiro. Savukārt reemigrantu koordinatori Vidzemes reģionā nepārsteidz, ka visnegatīvāk noskaņotie par Latviju ir cilvēki vecumā no 45 līdz 62 gadiem, kā galvenos Latvijas trūkumus uzsverot problēmas veselības aprūpē un zemos pabalstus.

“Viņi savulaik ir devušies uz ārzemēm ar mērķi pelnīt pensiju. Iegūs šo ārzemju pensiju un tad atgriezīsies Latvijā. Ja atgrieztos tagad pirmspensijas vecumā, tas nebūtu izdevīgi,” norāda reemigrantu koordinatore Vidzemes reģionā Ija Groza.

Reemigrāciju kavējošie faktori ir tautiešu ārzemēs nepareizais priekšstats par augsto bezdarbu un zemajām algām, domājot, ka, piemēram, vidējā alga bruto Rīgā ir 727 eiro vai Latgalē 390 eiro, lai gan patiesībā saskaņā ar jaunākajiem datiem tie ir attiecīgi 1170 un 520 eiro.

“Ir algas 1000 vai 1500 eiro uz rokas. Lai šajā sektorā ielēktu, protams, ir vajadzīga izglītība un laba darba pieredze. Labi, ka cilvēkiem diasporā tas ir,” saka biedrības ”Ar pasaules pieredzi Latvijā” līdzdibinātājs Jānis Kreilis.

Taču 40% aptaujāto mājās braucēju nemaz negribētu būt algoti strādnieki, bet paši veidot uzņēmumus. To apliecina arī reemigrantu konsultanti reģionos, kuri aktīvi palīdz ar papildu finansējuma piesaisti Latvijā.

“Redzam lieliskus viesu namu un viesmīlības piemērus. Cilvēki atvēruši savus autoservisus, metināšanas darbnīcu. Ir grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji. Ir plāni IT jomā. Ir lieliskas idejas, ko cilvēki realizējuši pēc ārvalstīs aizgūtām zināšanām,” norāda reemigrantu konsultante Kurzemē Kristīne Smilga.

Aptaujā ārzemēs mītošie tautieši izteikuši vēlmi, lai Latvijā jaunajiem uzņēmējiem ar zemu apgrozījumu vispār nebūtu jāmaksā nodokļi vai arī pašvaldības piešķirtu nodokļu atlaides par katru darbinieku.

“Programmu, ko daudzi redzētu kā vienu no lietām, kas viņus atgrieztu šeit atpakaļ, ir, ka uzņēmumi sākotnēji varētu piesaistīt bezmaksas grāmatvedības pakalpojumus, atbalsts formalitāšu kārtošanai. Topošais uzņēmējs saka: jā, es šeit dibinātu uzņēmumu, ja man būtu šāds atbalsts. Mums līdzīgas programmas ir bijušas, un, iespējams, būs jāveido vēlreiz,” saka attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Aptauja arī apliecina, cik svarīgi ir reemigrantu koordinatori reģionos, palīdzot mājās braucējiem nokārtot visas formalitātes. Aptaujā sniegtās atbildes uz jautājumu par nepieciešamo atbalstu ir viss tas, kas jau darbojas jaunajā reemigrācijas plānā. Ir gan papildu vēlmes, piemēram, pašvaldības atbalsts zemes iegādē mājas celtniecībai vai uzņēmējdarbības uzsākšanai.

33 komentāri