4. maija gaviļniece Elīna Ozola: Es laikam vairāk gaidu Latvijas 30 nekā savus

Pievienot komentāru

Pirmdien Latvijai būs svarīga gadskārta – apritēs 30 gadu, kopš atjaunota mūsu valsts neatkarība. Tāpēc TV3 raidījumā “900 sekundes”, gaidot valsts svētkus, visu šo nedēļu runā ar cilvēkiem, kuri ir valsts neatkarības vienaudži – dzimuši 1990. gada 4. maijā.

Kad TV3 žurnālistei Natālijai Valdniecei tika dots uzdevums intervēt meiteni vārdā Elīna, kura ir dzimusi Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā, viņa nevarēju iedomāties, ka sižets būs ar personisko nokrāsu. Izrādījās, ka žurnāliste piezvanījusi Elīnai, ar kuru dzīvoja kopā vienā kāpņu telpā.

Elīnai daudz kas ir palicis no tās dienas, kad viņa dzima: gan mammas atmiņas, gan zīmīte, kas bija pie rociņas. “Tur ir rakstīts, ka Gunta Ozola ir mana mamma, ka es piedzimu 4. maijā plkst. 12.10. Tas periods bija juku periods. Viņa stāstīja, ka radio ziņoja, ka viss super, tad var dzemdēt. Brīva Latvija, drīkst dzemdēt,” smaidot stāsta Elīna.

Bērnībā TV3 žurnāliste esot spēlējusies ar Elīnas vecākajām māsām Sintiju un Ievu. Tādēļ Natālija labi atceras vairākas Elīnas bērnības nianses – piemēram, kā izskatījās viņas rati. Tāpat viņām kopīgas ir atmiņas par pirmo dzīvesvietu.

“Atceros veco onku, kas kliedza mums, jo mēs bijām skaļi. Atceros, ka tava mamma mūs baroja ar končām. Man ļoti patika tur dzīvot īstenībā. Pirmajā stāvā forši dzīvot. Var pasist pie palodzītes, mamma vienmēr kaut ko iedos, nevajadzēs skriet iekšā. Un, protams, balkons! Var aizlavīties, kad nedrīkst, un atnākt mājās, kad ir par vēlu,” saka Elīna.

Elīna labi apzinās, kurā dienā ir dzimusi, ko tā nozīmē Latvijai, šogad dzimšanas dienu gaida, bet par mūsu valsti priecājas vairāk. “Es laikam vairāk gaidu Latvijas 30 nekā savus 30. Laiks iet, viss mainās. Sajūta forša,” norāda Elīna.

Lielas svinēšanas šogad nebūs, Elīna stāsta, bet tas nesarūgtina, plāns ir zināms. Parasti brauca prom svinēt dzimšanas dienu, šogad tieši bija izdomājusi svinēt mājās, tikai balle izpaliks.

“Tā kā online sistēmas ir tik labi attīstījušās, ka 4. maijā noteikšu laika posmu, kad no draugiem pieņemšu apsveikumus tiešsaistē. Paskatīsimies, kā tas būs, varbūt arī turpmāk tas būs jādara: lai izvairītos no trauku mazgāšanas,” smejoties saka Elīna.

Elīna kļuva par podoloģi, veic ārstniecisko roku un kāju aprūpi, strādā Saulkrastu slimnīcā un ir ļoti apmierināta ar profesijas izvēli. Arī mīl savu darbu. Un ir liela optimiste – uz visu, kas notiek šobrīd gan pasaulē, gan pie mums Latvijā, skatās pozitīvi.

“Es nebēdājos par to krīzi tik ļoti. Nav tā, ka man ir lieli iekrājumi, bet tas nav normāli, ka aviobiļete uz Spāniju maksā lētāk nekā aizbraukt uz Lietuvu. Domāju, ka nostabilizēsies visas lietas, kas bija palaistas pa brīvu vaļā. Es domāju, ka viss būs labi, galvenais, lai spīd saule,” nobeigumā norāda 4. maija gaviļniece Elīna Ozola.