25% pacientu, kas ierodas pie arodārsta, konstatē hroniskas un ielaistas saslimšanas

Komentāri
25% pacientu, kas ierodas pie arodārsta, konstatē hroniskas un ielaistas saslimšanas
FOTO: LETA

Pacientiem ir pārāk maz zināšanas par arodslimību konstatēšanu, ārstēšanu un rehabilitāciju. Nopietnākajos gadījumos, iegūstot arodslimnieka statusu, pacienta rīcībā ir 1600 eiro valsts finansējums, lai veiktu ārstēšanos un atjaunotu darbaspējas. Diemžēl arodārstiem, kas veic obligātās veselības pārbaudes (OVP), nākas konstatēt ne vien aroda slimības, bet arī ielaistas onkoloģiskas saslimšanas kā sekas retām vizītēm pie ārsta.

“Arodveselības ārsti ikdienā saskaras visvairāk ar trim slimību grupām – klasiskām kaitēm, kas saistītas ar mugurkaulu, kakla un jostas daļas reflektoru sāpju sindromu, kā arī vājdzirdību. Otrā grupa ir pēdējās desmitgades slimība – karpālā kanāla sindroms jeb regulāras sāpes un deformācija plaukstas locītavās. Savukārt trešā, ir pēdējā desmitgadē radusies saslimšana – izdegšanas sindroms, kas arī tiek kvalificēts kā arodslimība, kuras konstatēšanai nepieciešama gadu ilga novērošana pie psihoterapeita”, norāda Veselības centru apvienības (VCA) poliklīnikas Pulss 5 arodveselības un arodslimību ārste Natālija Krizska.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Savā praksē ārste ir novērojusi, ka apmēram 25% cilvēku, kas atnāk pie ārsta uz obligāto veselības pārbaudi, tiek konstatētas hroniskas un ielaistas saslimšanas. Ja uzņēmumā, kur pacients bija strādājis, netika respektēts likums un darbiniekiem nebija jāveic veselības pārbaudes, visbiežāk nav bijusi arī informācija par iespējām veikt esošo saslimšanu ārstēšanu vai rehabilitāciju. Ņemot vērā, ka daudzi pacienti nav apmeklējuši ģimenes ārstu gadiem, slimības ir ārstētas labākā gadījumā ar zāļu palīdzību un, tām nelīdzot, lielākā daļa dakteres Krizskas pacienti ir atnākuši paši, jo veselības problēmas ir būtisks šķērslis normālām darbaspējām.

Diemžēl Latvijā pacientiem ir raksturīgas hroniskas un ielaistas arodslimības – pat vairākas vienlaicīgi, kad ārstēšana un rehabilitācija jau ir maz efektīva.

Smagākos gadījumos, kad ir iespējams vēl palīdzēt un iegūt valsts apmaksātu ārstēšanu, personai jāiegūst arodslimnieka statuss, veicot procedūru saskaņā ar likumdošanas aktos noteikto kārtību.

Arodārste Natālija Krizska uzskata, ka pagaidām lielākā daļa darba devēju nav zināšanas, kā palīdzēt arodslimniekiem un viņi nav gatavi runāt atklāti ar arodslimību ārstiem un Veselības inspekciju, bet ir vēlme rast individuāli pieeju, piemēram, darba slodzes samazināšanai vai dažādošanai saviem darbiniekiem, kam konstatētas arodslimības, ja darbinieks Kā arī darba devēji izmanto likumā noteiktās tiesības nosūtīt darbinieku uz OVP, ja ir bijis darba kavējums slimības dēļ vairāk kā pus gadu.

Vairāk riskam un arodsaslimšanu iegūšanai ir pakļautas sievietes nekā vīrieši. Sievietes mazāk zina par tiesībām atteikties no darbu veikšanas, kas apdraud drošību, vairāk strādā neapmaksātas virsstundas, kas rada augsni saslimšanām.

Nozares, kurās konstatētas visvairāk arodslimības ir tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana, koksnes un mēbeļu ražošana, lauksaimniecības un mežsaimniecības, apstrādes rūpniecība, veselības un sociālās aprūpes uzņēmumiem.

Lasi vēl