SAB: Krievijas specdienesti darbībā pret Rietumiem, visticamāk, kļūs piesardzīgāki

Pievienot komentāru
SAB: Krievijas specdienesti darbībā pret Rietumiem, visticamāk, kļūs piesardzīgāki
EVIJA TRIFANOVA, LETA

Ņemot vērā Rietumvalstu dienestu un žurnālistu iegūto informāciju par Krievijas specdienestu operācijām, Krievijas dienesti, visticamāk, pārskatīs darba metodes un kļūs piesardzīgāki, savā pagājušā gada darbības pārskatā secinājis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Pārskatā teikts, ka pret Latviju vērstas darbības īsteno vairāku valstu specdienesti. Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu īstenotās aktivitātes ir agresīvas un rada būtisku apdraudējumu gan NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kolektīvajai drošībai, gan arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai. Citu valstu specdienestu pret Latviju vērstās aktivitātes SAB vērtē kā mērenas un tiešu apdraudējumu valsts drošībai tās aizvadītajā gadā nav radījušas.

Krievijas specdienestu darbība pret Latviju iekļaujas pret Rietumvalstīm vērstajā aktivitāšu kopumā. SAB atgādina, ka pēdējos gados publiski atmaskotas vairākas Krievijas specdienestu operācijas, piemēram, valsts apvērsuma organizēšana Melnkalnē, centieni ietekmēt vēlēšanu rezultātus ASV, Francijā un Vācijā, atentāts pret bijušo Krievijas izlūku Sergeju Skripaļu Lielbritānijā.

Šīs visaugstākajā politiskajā līmenī akceptētās Krievijas operācijas izgaismoja specdienestu darba vērienu un metodes, vienlaikus stiprinot Rietumvalstu drošības dienestu vienotu izpratni un saskaņotus rīcības modeļus. SAB atgādina, ka, reaģējot uz Skripaļu indēšanas mēģinājumu, liela daļa Rietumvalstu īsā laikā spēja vienoties par kopīgu atbildi.

Reaģējot uz Rietumvalstu dienestu un pētniecisko žurnālistu iegūto informāciju par Krievijas specdienestu operācijām, Krievijas specdienesti, it īpaši Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde (GP), visticamāk, varētu pārskatīt darba metodes, pilnveidot piesardzības un informācijas drošības pasākumus, teikts pārskatā.

SAB skaidro, ka ārvalstu specdienesti mērķu un uzdevumu sasniegšanai izmanto daudzpusīgas darba metodes, darbu organizē ne tikai no rezidentūru pozīcijām, bet arī strādājot no savas valsts teritorijas, īslaicīgi ieceļojot Latvijā, aktīvi strādājot informatīvajā telpā un kibertelpā. Specdienestu izmantotās metodes tiek kombinētas. Piemēram, tiek analizēta publiski pieejamā informācija par noteiktu valsts institūciju, pētniecisko organizāciju, universitāšu personālsastāvu un tā kontaktinformāciju. Vēlāk informācija par šīm personām tiek detalizēti pētīta sociālajos tīklos. Kā nākamais solis var sekot, piemēram, interesējošo personu uzrunāšana konferencē vai speciāli pieskaņots kiberuzbrukums, kas ļautu iegūt kontroli pār mērķa personas e-pastu.

Neskatoties uz tehniskās izlūkošanas spēju straujo attīstību, augstu prioritāti Latvijai nedraudzīgiem specdienestiem saglabā darbs ar informācijas avotiem un kontaktpersonām, ar kurām nereti tiek strādāts no dienesta mītnes valsts teritorijas.

SAB pārskatā uzsver, ka galveno kiberapdraudējumu Latvijai rada Krievija, jo Krievijas kiberspējas un gatavība tās pielietot joprojām turpina palielināties, un tas pašreiz uzskatāms par vienu no visstraujāk augošajiem apdraudējumiem Rietumvalstu, tajā skaitā Latvijas, drošībai.

Saskaņā ar SAB rīcībā esošo informāciju pēdējo vairāku gadu laikā kiberuzbrukumus Latvijai ir veikusi GP, kā arī Federālais drošības dienests (FDD). Gan GP, gan FDD uzbrukumus īstenojuši spiegošanas nolūkā, un vairumā gadījumu tie ir bijuši vērsti pret Latvijas valsts institūcijām, tostarp pret iekšlietu, ārlietu un aizsardzības jomām vai atsevišķām šajā jomā strādājošajām amatpersonām.

SAB arī norāda, ka īpaši augstas kiberspējas, kas tiek izmantotas plaša spektra stratēģisko un taktisko mērķus sasniegšanai globālā mērogā, ir Krievijai un Ķīnai. Ķīna kiberspējas lielākoties izmanto izlūkošanas informācijas iegūšanai, īpaši ekonomiskajai izlūkošanai. Savukārt Krievija kibertelpu plaši izmanto ne tikai spiegošanai, bet arī informācijas operāciju un destruktīvu darbību veikšanai. Līdztekus šīm valstīm kiberspējas attīsta arī virkne citu spēlētāju, kas darbojas pret Rietumu interesēm kibertelpā. Šādi spēlētāji ir Irāna un Ziemeļkoreja.

Latvijas apdraudējums kibertelpā ir skatāms kontekstā ar vispārējo apdraudējumu, ko Latvijai rada citas valstis, ņemot vērā Latvijas dalību ES un NATO. Apdraudējumi kibertelpā pastāv ciešā saiknē ar politiskajiem, ekonomiskajiem, militārajiem un sociālajiem notikumiem, norāda SAB.