Rosina aizliegt turēt dzīvnieku, ja persona iepriekš sodīta par cietsirdīgu izturēšanos pret to

2 komentāri

Atbildīgā Saeimas komisija turpina vētīt daudzos piekšlikumus par dzīvnieku aizsardzību. Runa ir gan par to, kā sodīt cietsirdīgus saimniekus un panākt, ka pie pāridarītājiem dzīvniekam vairs nav jāatgriežas. Tāpat ķepaiņu draugi grib panākt, lai tiktu pagarināts noklīduša dzīvnieka uzturēšanās laiks patversmēs līdz mēnesim, nevis divām nedēļām, pēc kurām bieži vien dzīvnieku iemidzina.

Saeimas Tautsaimniecības komisijā šobrīd atvērti ir divi – apjomīgi likumi – Dzīvnieku aizsardzības un Veterinārmedicīnas likumi. Viens no priekšlikumiem paredz no likuma svītrot pantu, kas šobrīd nosaka, ka “personai ir aizliegts turēt dzīvnieku, ja tā iepriekš ir sodīta par cietsirdīgu izturēšanos pret to”.

“Ir jāsvītro šī norma, jo mēs esam pieredzējuši, ka norma nestrādā, mums ir vairākas personas, kuras ir sodītas par cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem Latvijā, ir tiesas spriedumi un pat apcietinātas [personas] tiesas zālē, bet viņu ģimenes locekļi turpina turēt dzīvniekus, vairot tos un mocīt, tāpēc, ja norma nestrādā, tā ir izslēdzama,” uzskata Latvijas Kinoloģijas federācijas prezidente Vija Klučniece.

Tam nepiekrīt dzīvnieku draugi. Bieži vien tieši tie, kuri pavairo dzīvniekus, tos tur sliktos apstākļos. Dzīvnieki, kuri vairs biznesam neder, tiek ilgstoši atstāti vieni paši bez ēdiena un iespējas tikt ārā no četrām sienām.

“Pašas šķirnes dzīvnieku organizācijas, viņas rīko izstādes, viņi lieliski zina, kas notiek iekšienē, lieliski zina, ka šie dzīvnieki atkal tiek paņemti un kā viņi tiek turēti, tātad – viņi kā sabiedriskā kontrole var būtiski palīdzēt ar šī soda piemērošanu, nevis iestāties pret šādu aizliegumu,” uzsver nodibinājuma “Dzīvnieku policija” pārstāve Inese Bāra.

Saeimas deputāte Marija Golubeva ierosinājusi, ka cilvēkam, kurš pret dzīvnieku izturējies cietsirdīgi, vairs nav tiesību to vēlāk atgūt. “Tātad – šis dzīvnieks tiek konfiscēts uz mūžu, nodots citam saimniekam, būtiski, ka mēs nodrošinām, ka patversmēs netiek turēti dzīvnieki, kurus tālāk nedrīkst atdot, jo tie ir it kā izņemti, nevis konfiscēti no saimnieka, kurš ir viņus turējis nepiemērotos apstākļos.”

Strīdus raisa arī ideja pagarināt noklīduša vai klaiņojoša dzīvnieka uzturēšanās laiku patversmēs līdz mēnesim, esošo divu nedēļu vietā. Lai arī likums neliek dzīvnieku pēc 14 dienām iemidzināt, tomēr tā esot ierasta prakse.

“Daudziem dzīvniekiem tā būs iespēja palikt dzīviem un tapt izglābtiem, jo 14 dienu laikā ļoti bieži šie dzīvnieki neatrod savus īstos vecos saimniekus, jo viņi nav ne čipēti, ne reģistrēti. Un – kamēr šis saimnieks atrod savu mājas mīluli, kurš ir noklīdis, pēc tām 14 dienām patversme izdomā, ka viņu var iemidzināt,” turpina biedrības “Dzīvnieku SOS” pārstāve Gita Grantiņa.

Iebildumus gan ceļ patversmes un pašvaldības, norādot, ka šīs papildu dienas būs liels finansiāls slogs un nav skaidrs, kas par to maksās.

“Mēs visu laiku dzirdam argumentus par naudu, bet pēc būtības tie ir demagoģiski argumenti. Ja, piemēram, salīdzinātu un teiktu, ka mēs nevaram visiem pensionāriem nodrošināt lieliskas vecumdienas, tas nozīmē, ka mums jāļauj uzreiz nogalināt dzīvniekus? Tas ir ļoti cinisks arguments,” akcentē Golubeva.

Grozījumi apjomīgajos dzīvnieku aizsardzības likumos tiek gatavoti 2. lasījumam, tas nozīmē, ka par tiem vēl būs plašas diskusijas.