Rinkēvičs: Ar Turciju saistītās problēmas var risināt tikai diplomātiskā un politiskā ceļā

2 komentāri

Samilzušās problēmas saistībā ar Turcijas pēdējā laika rīcību izgaismo starptautiskās sabiedrības vājumu, taču nav citu instrumentu, kā šos jautājumus risināt, kā tikai diplomātiskie un politiskie, intervijā “900 sekundēs” sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš atzina, ka Turcijas sāktais uzbrukums kurdu kontrolētajām teritorijām Sīrijā rada uzreiz trīs problēmas. Pirmā problēma ir risks atdzimt teroristiskajam grupējumam “Islāma valsts”, kas patlaban ir novājināts, jo kurdi vairs necīnīsies pret “Islāma valsti”, bet pret Turciju. Otra problēma ir sagaidāmās bēgļu straumes no Sīrijas ziemeļaustrumiem. Savukārt trešā problēma ir Turcijas turpmākās attiecības ar Eiropas Savienību (ES) un NATO, skaidroja Rinkēvičs.

ASV republikāņu senatora Lindsija Greiema izteikumus par iespēju Turciju uz laiku izslēgt no NATO Latvijas ārlietu ministrs nevērtē nopietni, jo aliansei neesot tiesību uz laiku apturēt kādas dalībvalsts iesaisti tajā. “Nevienu valsti līdz šim ne pavisam, ne uz laiku nav izslēguši. Tādu juridisku mehānismu nav. Mums varbūt ir kaut kādi mehānismi ES vai Eiropas Padomē saistībā ar balsstiesību apturēšanu, bet NATO nav tiesību apturēt kādas valsts balsstiesības vai statusu, līdz ar to šāda veida aicinājumi nav nopietni uztverami,” sacīja Rinkēvičs.

Tomēr vienlaikus viņš atzina, ka Turcijas problēma ir risināma “tikai un vienīgi ar diplomātijas metodēm un politiski”. Viņš atgādināja, ka ES un Turcijas attiecības patlaban ir sarežģītas arī saistībā ar Turcijas rīcību Kiprai piekritīgajos ūdeņos, nesaskaņoti veicot tur naftas urbumus.

“Līdz ar to šī situācija ir saveidojusies tik sarežģīta… Mēs, protams, varam vīpsnāt, ka neviens neklausās kādos paziņojumos vai diplomātiskajos centienos, bet patiesībā citu mehānismu jau nav, jo, būsim reālisti, – militāri Sīrijā pret Turciju neviens neiejauksies, un sankciju noteikšana ANO Drošības padomē nav iespējama,” skaidroja Rinkēvičs.

Komentējot situāciju, kad ANO Drošības padomē tika bloķēts Eiropas valstu paziņojums saistībā ar Turcijas uzbrukumu Sīrijas kurdu spēkiem, ministrs atzina, ka “šis process diemžēl parāda starptautiskās sabiedrības zināmu vājumu”. “Latvija, protams, var skaidri iestāties pret šādiem soļiem, aicinot uz vienotu ES nostāju, bet primāri tur var palīdzēt diplomātija un politika,” norādīja Rinkēvičs.

Jau vēstīts, ka Turcija trešdien sāka plašu uzbrukumu kurdu kontrolētajām teritorijām Sīrijas ziemeļaustrumos, vispirms veicot intensīvu bombardēšanu, bet tad izvēršot sauszemes spēku ofensīvu, kas kļuvis iespējams pēc tam, kad apvidu pameta tur dislocētie ASV spēki.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka Turcijas uzbrukums kurdu spēkiem Sīrijā ir “slikta ideja” un viņš neatbalsta šo militāro operāciju. Vienlaikus viņš pavēstīja, ka Turcija tagad ir atbildīga par visiem grupējuma “Islāma valsts” kaujiniekiem reģionā.

Trampa negaidītais svētdienas lēmums izvest ASV karaspēku no Sīrijas ziemeļiem, kur tas līdz šim aizsargāja kurdus no Turcijas uzbrukuma, izsaucis plašu nosodījumu kā starptautiskajā sabiedrībā, tā pašā ASV, arī no Trampa sabiedroto puses, kas kritizējuši prezidentu, ka viņš nodod kurdus, kas Sīrijā ASV vadītajā operācijā pret džihādistu grupējumu “Islāma valsts” nesuši lielus upurus.

Pirmdien ASV republikāņu senators Greiems paziņoja, ka ASV Senāts piemēros Turcijai sankcijas un aicinās uz laiku izslēgt Turciju no NATO, ja tā iebruks Sīrijas ziemeļaustrumos un uzbruks kurdu spēkiem. Trešdien Greiems paziņoja, ka Kongress liks Turcijai dārgi samaksāt par savu ofensīvu pret Sīrijas kurdiem.

Kurdu vadītie Sīrijas Demokrātiskie spēki (SDF), kas piedalījās ASV vadītajā kampaņā pret “Islāma valsti”, Sīrijas ziemeļaustrumos tur gūstā tūkstošiem džihādistu. Kurdu vadītās nometnēs atrodas arī tūkstošiem džihādistu radinieku, kuri uzbrukuši palīdzības dienestu darbiniekiem, apsargiem un mēģinājuši izbēgt.

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien aicināja Turciju izrādīt savaldību operācijās pret kurdu spēkiem Sīrijā, brīdinot, ka cīņu pret džihādistu grupējumu “Islāma valsts” nedrīkst pakļaut riskam.