Rīgas Zoodārzā nonākuši četri novājējuši ronēni; pie tā vainīgi arī cilvēki

6 komentāri

Pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk jaundzimušo roņu – daudzi no viņiem krastā nonāk novārguši un bez mammām, tādēļ tiem nepieciešama speciālistu aprūpe. Rīgas Zooloģiskais dārzs ik gadu uzņemas gādību par roņu mazuļiem, taču vērš arī cilvēku uzmanību būt atbildīgiem un netraucēt dzīvniekus piekrastē.

Ja ir silta ziemas izskaņa, Rīgas Zooloģiskais dārzs jau gatavojas tam, ka pie viņiem nonāks krastā izskaloti, novājējuši ronīši, kuriem vajadzīga speciālistu palīdzība. Arī šis gads, diemžēl, nav izņēmums.

Izmisīgā balsī mazie ronēni Rīgas Zooloģiskajā dārzā turpina saukt savu mammu. Šobrīd te uzturas četri novārguši ronīši, viens – pogainais sīkronis – atvests no Pērnavas, un trīs pelēkie roņi, kas izskaloti Latvijas piekrastē. Vēl vienu ronīti nācās iemidzināt, viņu bija sakodis suns.

“Šis gads ir ļoti nelabvēlīgs roņu dzīvei, jo tās saliņas, uz kurām roņi dzimst, ir nelielas, un uz tās koncentrējas liels skaits roņu mazuļu, un roņu mammas. Un šādā burzmā roņu mammas pazaudē mazuļus, pazaudē vietu, kur māte viņu meklē. Līdz ar to ir reāli, ka pie šiem lieliem vējiem, viņš pieklunkurē jūrai pārāk tuvu, un tad viņu izmet mūsu krastā,” stāsta Rīgas Zoodārza vadītājs Ingmārs Līdaka.

Dabā mammas ronēnus baro vismaz trīs nedēļas. Roņu mātes piens ir ārkārtīgi trekns, tāpēc mazuļi ļoti strauji pieņemas svarā, dažās nedēļās sasniedzot pat 40 kilogramu. Tad ronēniem pašiem jāsāk mācīties ķert zivis un izdzīvot.

Zoodārzā nonākušie ronīši ir jauniņi, mātes pienu īsti nav dabūjuši. Arī zivis ēst tie negrib, jo ir izpalicis dabiskais mācīšanās process jūrā. Tāpēc kopējiem ir krietni jānopūlas, lai dzīvnieciņus piespiestu ēst.

“Ja ronēns ir nedēļu vai mazāk vecs, tad barojam ar zondi – speciālu maisījumu ievadām kuņģī. Pēc tam ar treknu zivi, kārtīgu siļķi, kurā ir daudz tauku, daudz barības vielu. Ronēni pretojas, bet mēs pretojamies tam, ka viņi aiziet bojā, tā kā redzēsim, kāds būs viņu tālākais liktenis,” turpina Līdaka.

No Igaunijas atvestais pogainais sīkronītis vārdā Krapsītis ir tikai divas nedēļas vecs. Viņš joprojām meklē mammas pupu. Baltā spalviņa, kas vēl nav nogājusi, liecina, ka viņam vēl jādzīvojas pa sauszemi, un cilvēku vēlme palīdzēt viņam kaitējusi. Ieraudzījuši ronīti krastā, cilvēki viņu bija iecēluši mašīnā sasildīties. Pēc tam roņu māte viņu pameta.

“Mums ir liela pieredze ronēnu izbarošanā, kas ir sarežģīts process, un prasa prasmi un pieredzi. Tallinas kolēģiem tādas nav, un tad viņi meklē, kā sagādāt labāku māju ronēnam,” atklāj Rīgas Zooloģiskā dārza priekšnieks.

Šobrīd zoodārzā tiek veikta arī roņu zinātniskā izpēte. Bioloģiskās daudzveidības pētnieks no Itālijas – Alesandro Dimarcio – specializējies vides toksikoloģijā. Viņa mērķis ir analizēt piesārņojuma klātbūtni ronēnu organismos, ievācot paraugus no roņu asinīm un spalvas. Tā kā ronis jūrā ir barības ķēdes augšgalā, iegūtie dati atklās, kādā vidē roņi dzīvo.

“Mūsu mērķis ir kombinēt datus, ko būsim ievākuši par piesārņojumu dzīvnieku organismos ar GPS datiem jeb raidītājiem, kas būs piestiprināti roņiem, kad tie tiks palaisti atpakaļ jūrā. Lai redzētu, kur viņi dzīvo, un tad būs iespējams izpētīt saistību starp apstākļiem, vides piesārņojumu un roņu veselību,” skaidro speciālists.

Iepriekš pētnieks ar savvaļas dzīvniekiem, piemēram, jūras lauvām, strādājis Spānijā un Argentīnā. “Uzskatu, ka šeit, Rīgas Zoodārzā, ir izveidota tiešām laba vide, kur ronēniem atgūties. Īpaši gribu uzteikt komandu – šeit ir divas treneres un kopējas, kurām ir daudzu gadu pieredze ar roņiem. Pateicoties viņām, ir skaidrs protokols, kā šādiem roņu mazuļiem būtu jāēd, cik daudz. Pēdējo gadu labie rezultāti, kā šeit prot izglābt roņus, lielā mērā ir pateicoties tieši komandai.”

Iedzīvotāji aicināti pret roņu mazuļiem jūrmalās izturēties atbildīgi. Visticamāk, tie piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus. Pastaigu laikā suņus jāved pavadās, jo tieši viņi bieži roņus sakož. Ja ronēns izskatās novārdzis vai ievainots, jāzvana uz Dabas aizsardzības pārvaldi (29198590), nevis dzīvnieks jāaiztiek.